Maestro Danielam Barenboimam – Berlīnes Valsts operas muzikālajam vadītājam – nepatīk tukši, no darba brīvi vakari. Labākais pierādījums tam ir viņa rīkotais Lieldienu festivāls/Festtage Berlīnē, kas šogad svin 20 gadu jubileju. Katru vakaru Daniels Barenboims ir pie pults vai pie klavierēm. Festivāla programmā – Kristofa Vilibalda Gluka operas Orfejs un Eiridike pirmizrāde, Riharda Vāgnera Parsifāla atjaunojums un pieci koncerti, kuros skan mūzika no Baha līdz vēlīnajam romantismam. To atskaņo Berlīnes Valsts kapela (Berlīnes Valsts operas orķestris, kurš spilgti izpaužas ne tikai operas, bet arī simfoniskajā repertuārā) un Vīnes filharmoniķi. Solisti – pianiste Marta Argeriha, čellists Jojo Ma un tenors Jonass Kaufmanis. Visas izrādes un koncertus diriģē Daniels Barenboims. Tematiski programma – Lieldienām atbilstoša: balansēšana uz dzīvības un nāves robežas, glābšanas (ne)iespējamība.
Zigzagu kaudze Elīzijā
Festivālu atklāja Orfeja un Eiridikes jauniestudējums, kuru Daniels Barenboims sagatavojis kopā ar Berlīnes Valsts operas intendantu režisoru Jirgenu Flimmu. Pirms gada tika ziņots, ka scenogrāfiju izrādei radīs arhitekts superzvaigzne Frenks Gērijs. Realitāte ieviesusi korektīvas: izrādes programmiņā lasāms, ka scenogrāfija tapusi "sadarbībā ar Gehry Partners, LLP". Tātad arhitektūras maestro deleģējis pienākumus savam birojam. Šī nebūtu bijusi meistara pirmā pieredze teātrī – viņa veidotās dekorācijas izmantotas horeogrāfes Lūsindas Čaildsas un komponista Džona Adamsa uzvedumā Available Light (1983/2015) un Mocarta operā Dons Žuans, kuru 2012. gadā Frenka Gērija projektētajā Volta Disneja koncertzālē Losandželosā iestudēja diriģents Gustavo Dudamels un režisors Kristofers Oldens.
Frenka Gērija rokraksts Orfejā un Eiridikē jebkurā gadījumā ir atpazīstams: scenogrāfija atgādina arhitekta ēku un maketu fragmentus. Izrādes noformējums nav agresīvs un uzkrītošs, tas ir elegants un brīžiem minimālistisks. Spēcīgākais dekoratīvais elements ir spilgta konstrukcija – krāsu un formu sprādziens, kurš ilustrē ainu svētlaimīgo ēnu valstībā Elisijā. Košo zigzagu kaudze liek domāt, ka pavasara talka paradīzē ir aizvadīta godam.
Orfejs un Eiridike skatītājiem sagādā koncentrētu emocionālo un vizuālo piedzīvojumu. Izrāde ir moderna un kompakta, tā ilgst pusotru stundu bez starpbrīža. Laikmetīgu dramatismu un izteiksmīguma nervu antīkajai traģēdijai piešķir trīs fantastiski solisti: kontrtenors Bedžuns Meta (dziedonis Orfejs), soprāni Anna Prohaska (nimfa Eiridike) un Nadīne Sjera (mīlas dievs Amors). Operas sākumā uz skatuves plandās liesmas – Orfejs ved mirušās sievas līķi uz krematoriju. Lai nonāktu pazemes valstībā un glābtu mīļoto, varonim ir jāmirst. Orfejs tiek vardarbīgi nogalināts un dodas meklēt Eiridiki.
Katrs saņem, ko ir pelnījis
Orfeja un Eiridikes duets pazemes valstībā – viesnīcas istabiņā ar zemiem griestiem, televizoru un minibāru – ir izrādes garīgais centrs un kulminācija. Bedžuns Meta un Anna Prohaska izspēlē ģimenes drāmu kaislīgi, neirotiski un izmisīgi. Sieva, būdama neizpratnē, kāpēc vīrs uz viņu nedrīkst skatīties, plosās un iziet uzsmēķēt. Vīram tikt galā ar emocijām palīdz minibāra saturs. Baroka mūzikas speciālistam Bedžunam Metam ir bieza, apjomīga, tumši krāsota balss. Anna Prohaska ir viena no interesantākajām, dinamiskākajām jaunās paaudzes dziedošajām aktrisēm, kura veido oriģinālas soloprogrammas un sadarbojas ar citu žanru mūziķiem, piemēram, ar estrādes karali Rūfusu Veinraitu.
Režisors Jirgens Flimms izrādei nav izvēlējies laimīgas beigas. Viņš paliek uzticīgs mīta traģiskajam finālam. Orfejs zaudē gan Eiridiki, gan liru. Sieva pārvēršas pīšļos, instruments – pelnos. Viņš tos kaisa ar nolemtību sejā. Katrs saņem to, ko ir pelnījis, respektīvi, – neko. Ļoti skaists un skumjš iestudējums. Berlīnes Valsts operas repertuārā Orfejs un Eiridike atgriezīsies šā gada oktobrī. Titullomas atveidos ievērojamais kontrtenors Makss Emanuels Cenčičs un soprāns Elza Dreiziga.
Elitārā Vāgnera sekta
Lieldienu festivālā otro gadu pēc kārtas skanēja Riharda Vāgnera Parsifāls Dmitrija Čerņakova režijā. Skarbs un nežēlīgs, muzikāli un dramaturģiski precīzs, šis Parsifāla iestudējums, kura darbība risinās kādā slepenā sektā, ir notikums pats par sevi (vairāk par šo izrādi KDi rakstīju pērn aprīlī), taču šoreiz tas bija vēsturisks. Pēdējo reizi karjerā Kundri lomu dziedāja leģendārais vācu mecosoprāns Valtraude Meiere. Viņas specializācija vienmēr ir bijusi elitārs repertuārs – Vāgnera un Štrausa operu lomas. No 1983. līdz 2000. gadam viņa mirdzēja Vāgnera Mekā – Baireitas festivālā –, kuru pameta, jo māksliniecei bija radušās domstarpības ar festivāla vadītāju komponista mazdēlu Volfgangu Vāgneru. 1983. gadā Baireitā Valtraude Meiere debitēja Kundri lomā, desmit gadu vēlāk – Izoldes lomā.
Pērn vasarā Bavārijas Valsts operā Minhenē dziedātāja atvadījās no Izoldes. Šogad pienācis laiks šķirties no Kundri, un tas notika Lieldienu festivālā Berlīnē. "Man negribētos nonākt situācijā, kurā būtu jādzird šādi komentāri: "Ak, tu vēl aizvien dziedi?!" un "Jums vajadzēja dzirdēt, kā viņa dziedāja pirms pieciem gadiem,"" saka Valtraude Meiere. Sešdesmit gadu vecā māksliniece plāno aktīvāk pievērsties koncertdarbībai. Uz operas skatuves Valtraudi Meieri tuvākajā laikā varēs dzirdēt Klitemnestras lomā Riharda Štrausa Elektrā Ņujorkā, Berlīnē, Helsinkos un Barselonā. Viņa ir gatava sniegt meistarklases: "Vokālistiem pirmām kārtām ir jāzina, kas viņiem ir jādzied un ko izpaust. Tikai pēc tam viņiem jālemj – kā to labāk izdarīt. Daudzi aizmirst pašu pirmo elementu – kas ir jādzied."
Kundri sasniedz nirvānu
Valtraude Meiere atveidojusi Kundri neskaitāmas reizes 22 dažādos iestudējumos (izrādes viņa esot pārstājusi skaitīt 90. gadu vidū). Savā pēdējā Berlīnes Parsifālā Valtraude Meiere spoži demonstrēja meistarību, kurā savienojas emocijas, temperaments, dziļums un erudīcija. Tā bija paraugstunda, kā strādāt ar balss krāsām, dikciju un frāzējuma intensitāti. Valtraude Meiere cieši sadarbojusies ar ģeniālo franču režisoru Patrisu Šero (1944– 2013). Viņa bija viena no viņa iecienītākajām aktrisēm. Valtraude Meiere dziedājusi Patrisa Šero iestudētajās izrādēs Voceks un Tristans un Izolde; pasauli joprojām apceļo viņa pēdējais uzvedums Elektra.
Režisoru un dziedātāju vienoja uzmanība un pietāte pret tekstu, jo īpaši Vāgnera operās. "Vāgnera vārdi ir mūzika. Gan līdzskaņus, gan patskaņus viņš izmanto muzikāli. Es nezinu nevienu citu komponistu, kurš to darītu tādā līmenī kā Vāgners, tāpēc dziedātājiem ir jāapzinās frāzējuma precizitāte. Ja jūs vienkārši izdziedat vai izrunājat vārdu skaidri, tas neko nepasaka, ar to nepietiek. Tam vēl nav nekādas muzikālas jēgas," intervijā laikrakstam The New York Times teikusi Valtraude Meiere.
Valtraude Meiere ir magnētiska skatuves māksliniece – viņas balss nekad nav tikusi raksturota kā klasiski skaista un nevainojama, taču viņa ir ļoti jūtīga un jutekliska dziedātāja, kura izstaro absolūtu artistiskumu un atturīgu pievilcību. Valtraude Meiere nepadara savas varones pārāk siltas un maigas, taču tāpēc viņas nekļūst mazāk cilvēcīgas. Viņa ieskatās savām varonēm tieši acīs – un dvēselē. "Parsifāla beigās Kundri ir nirvānā, atbrīvojusies no visām cilvēciskajām problēmām, vajadzībām, egoisma, vēlmēm un iekāres," uzsver dziedātāja. Viņa uzskata, ka Vāgneru vairāk par visu interesēja cilvēces nelaimes cēloņi.
Valtraude Meiere nebija vienīgais Berlīnes Parsifāla briljants. Izrādei savākts fenomenāls solistu ansamblis, kurā katrs dziedātājs ir pilntiesīgs Vāgnera mistērijas dalībnieks, šīs muzikāli dramatiskās stihijas pavēlnieks – bass Renē Pape (Gurnemancs), baritons Tomass Tomasons (Klingzors), baritons Volfgangs Kohs (Amfortass) un Latvijas klausītājiem labi pazīstamais tenors Andrēass Šāgers (Parsifāls).
Vērts atgādināt, ka šogad Baireitas festivālu 25. jūlijā atklās Parsifāls, kuru iestudē diriģents Andris Nelsons un režisors Ūve Ēriks Laufenbergs. Savukārt nākamā gada 30. martā Vīnes Valsts operā Parsifāla jaunuzvedumu publikas vērtējumam nodos diriģents Semjons Bičkovs un režisors Alvis Hermanis.
Berlīnes Valsts opera jau izziņojusi 2017. gada Lieldienu festivāla programmu. Festivāls notiks no 7. līdz 16. aprīlim. Režisors Klauss Gūts un diriģents Zubins Meta piedāvās Riharda Štrausa monumentālās, mistiskās operas Sieviete bez ēnas jauniestudējumu. Daniels Barenboims diriģēs Parsifālu Dmitrija Čerņakova režijā. Koncertos uzstāsies pianists Radu Lupu un vijolniece Anne Sofija Mutere. Pie klavierēm atkal satiksies Marta Argeriha un Daniels Barenboims. Vieskoncertu ar Mocarta un Šēnberga mūzikas programmu sniegs Vīnes filharmoniķi.
Festtage 2017
Lieldienu festivāls Berlīnē
Šillera teātrī un Berlīnes filharmonijā 07.04.2017.–16.04.2017.
www.staatsoper-berlin.de