Gorenšteins Rīgā koncertēja 2008. gadā kopā ar pasaulē pazīstamo pianistu Denisu Macujevu, koncertu ciklā „Krievijas labākie simfoniskie orķestri”, ko „ART Forte” rīkoja sadarbībā ar Maskavas filharmoniju. Gaidāmā vieskoncerta solists būs klausītājiem Latvijā jau labi zināmais, slavenais Krievijas čellists Aleksandrs Kņazevs. Koncerta pirmajā daļā skanēs D. Šostakoviča Kamersimfonija, otrā daļa no 2. Simfonijas, (2. daļa), otrajai daļai izraudzīta P.Čaikovska mūzika — Variācijas par „Rokoko” tēmu čellam ar orķestri un fantāzija orķestrim „Frančeska da Rimini”. Biļešu tirdzniecība tiks uzsākta tuvākajā laikā.
J.Svetlanova Krievijas Valsts akadēmiskais simfoniskais orķestris jau 70 gadus ir viens no Krievijas vadošajiem kolektīviem šajā žanrā un 1957. gadā tas kļuva par pirmo padomju simfonisko orķestri, kas uzstājies un guvis atzinību Rietumos. Īpaša loma orķestra vēsturē ir izcilajam diriģentam Jevgeņijam Svetlanovam, ar kura vārdu saistīta viena no labākajām orķestra biogrāfijas lappusēm (1965.-2000.). Trīsdesmit piecos gados Svetlanovs to izveidoja par orķestri ar savu īpašu seju, viņa vadībā tas kļuva par vienu no pasaulē labākajiem orķestriem. Tomēr diriģenta un orķestra sadarbības fināls izvērtās par skandalozu drāmu Krievijas ekonomiskās krīzes radīto problēmu fonā. Vēsturiskais skandāls Krievijas presē atspoguļojās trīs gadus: daļa mūziķu nostājās pret savu ilggadējo vadītāju, par to vēstot sabiedrībai gan pašu sasauktās preses konferencēs, gan Krievijas Kultūras ministrijai sūtītās sūdzībās. Sirmajam maestro adresēja gan pārmetumus par mūziķu zemo atalgojumu, gan par viņa biežo prombūtni, diriģējot ārzemēs. 2000.gada aprīlī ar kultūras ministra Mihaila Švidkoja Krievijas diriģēšanas lielmeistaru pēc 35 orķestra vadīšanas gadiem atlaida no darba, bet pēc diviem gadiem viņš jau šķīrās no šīs pasaules. Orķestra glābšanā vispirms iesaistīja kādreizējo Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra vadītāju Vasiliju Sinaiski, līdz 2002.gadā par orķestra māksliniecisko vadītāju un galveno diriģentu kļuva Marks Gorenšteins (1946.), kurš savulaik bijis šī orķestra vijolnieks. Pēc viņa iniciatīvas orķestris arī nosaukts diriģenta Jevgeņija Svetlanova vārdā. Pirms stāšanās J.Svetlanova orķestra vadītāja postenī, Gorenšteins bijis gan Budapeštas, gan Pusanas (Dienvidkorejā) simfonisko orķestru galvenais diriģents, savukārt dzimtenē 1993.gadā izveidoja Krievijas Valsts simfonisko orķestri “Jaunā Krievija”. Valsts akadēmiskā simfoniskā orķestra galvenā skatuve jau ilgus ir P. Čaikovska Maskavas Valsts konservatorijas Lielā zāle. Orķestris ir atdzimis pēc radošās krīzes un atkal uzstājas pasaules lielākajās zālēs, sadarbojoties ar visslavenākajiem solistiem un diriģentiem.
Gaidāmā vieskoncerta solists Aleksandrs Kņazevs pēdējos gados Latvijā koncertējis jau vairākkārt, turklāt gan kā čellists, gan arī ērģelnieks (pērnvasar viņš sniedza solo koncertu pie Rīgas Doma ērģelēm!) A.Kņazevs ir vairāku starptautisko konkursu laureāts, turklāt atkārtoti (!) kļuvis par P.Čaikovska starptautiskā konkursa laureātu. Jau kopš 1978. gada aktīvi koncertējis Krievijā, Lielbritānijā, Francijā, Vācijā, Itālijā, Spānijā, ASV, Japānā, Dienvidkorejā u.c. A. Kņazeva repertuārā ietilpst teju visi skaņdarbi, kas sarakstīti čellam, kā arī plašs ērģeļmūzikas klāsts. Kopš 1995. gada Aleksandrs Kņazevs pasniedz P.Čaikovska Maskavas Valsts konservatorijā.