Kā dāvana Latvijas deviņdesmitgadei 18.novembrī iecerēts svinīgs dievkalpojums, kurā tiks atskaņoti īpaši valsts jubilejai pasūtītu darbu pirmatskaņojumi.
Rīgas Doma pārvalde uzrunājusi trīs latviešu skaņražus - Rihardu Dubru, Ēriku Ešenvaldu un Imantu Mežaraupu -, un Upītis apliecināja, ka komponisti darbus vēl izstrādā, tomēr koris jau sācis gatavoties koncertam, mācoties skaņdarbu daļas.
Skaņdarbus veltījumus atskaņos kamerorķestris "Crescendo", ekumenisks draudžu kopkoris un solisti.
Svinīgajam dievkalpojumam sekos ērģeļmūzikas maratonkoncerts no plkst.14 līdz 20, kurā mūziķi atskaņos tieši latviešu komponistu darbus.
Rīgas Doms šogad jau rīkojis vairākus valsts 90.gadskārtai veltītus koncertus, to vidū arī sadarbībā ar Latvijas Komponistu savienību "Latvijas jaunajās mūzikas dienās" tapušo ērģeļmūzikas koncertu, Jāzepa Vītola sakrālās mūzikas koncertu, komunistiskā genocīda upuru piemiņas koncertus "In memoria" 25.martā un 14.jūnijā, kā arī divus koncertus XXIV Vispārējo latviešu dziesmu svētku laikā.
Domam piektdien apritēja zīmīgs gadskaitlis - 797.jubileja, tomēr Upītis norādīja, ka šogad baznīca pilnībā pievērsusies Latvijas deviņdesmitgadei veltīto pasākumu rīkošanai, tāpēc īpaši dievnama jubilejas pasākumi netika plānoti.
Rīgas Doms ir spilgts romānikas un gotikas arhitektūras stilu pārejas paraugs. Sākotnēji - 13.gadsimtā - ēka izbūvēta kā halles tipa baznīca ar vienāda augstuma jomiem zem viena jumta, bet turpmākajos gadsimtos baznīca vairākkārt paplašināta, ienesot būtiskus stilistiskus papildinājumus. Tādējādi baznīcas arhitektūrā iekļautas gan romānikas un gotikas, gan arī baroka, eklektisma un pat jūgendstila formas.
Kopš Rīgas Doms nonācis Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas īpašumā, dievnamā veikti ļoti daudz dažādi izpētes un restaurācijas darbi, kas finansēti no valsts, pašvaldības, Kultūrkapitāla fonda, Vācijas Luteriskās baznīcas un Rīgas Doma pārvaldes līdzekļiem.
Ēkā ir uzstādīta Latvijā modernākā automātiska plaisu novērošanas sistēma, notiek nepārtraukta zāles temperatūras un gaisa mitruma novērošana. Ērģeļu mūzikas instrumenta zonā uzstādīti gaisa mitrinātāji, kas nodrošina pieņemamāku mikroklimatu instrumentam un plēšām. Veikta pamatu un pamatnes izpēte, arī arheoloģiskie izrakumi.
Baznīcā pie unikālā ērģeļu prospekta izpētes strādā polihromā koka restauratori, ērģeļu meistari, mākslas vēsturnieki, arhitekti, arhivāri, ķīmiķi un datorgrafiķi. Izpētē tiek hronoloģiski izsekots līdzi vairāk nekā 150 kokgriezumu detaļām, nosakot detaļu datējumu, to pārvietošanos kompozīcijā dažādos gadsimtos.