Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +6 °C
Skaidrs
Piektdiena, 15. novembris
Undīne, Leopolds, Unda

Sanktpēterburgas muzikālais teātris pierāda - operete nav izmetama mēslainē

Pievienot komentāru

0/1000 zīmes
kankāns
k
Beidzot esam aplaimoti. Mums ir pierādīts,ka "operete nav izmetama mēslainē".Beidzot Lūsiņas k-dzei ir bijusi iespēja baudīt šampanieti un glābt savu dzīvību, nenosmokot šodienas cilvēkam nevajadzīgajā naftalīna smakā. Diezin vai vēl kaut kur pasaulē operetes žanrs ir tik daudz nievāts kā mūsu zooloģiski pārsmalcinātajā sabiedrībā. Mīlestība, jūsma, gaviles un līdzās patoloģisks naids- korsete, kuras auklas esam savilkuši mēs paši- latviski augstprātīgie liekuļi, kuri iedomājušies, ka kāds ticēs,ka esam dzimuši vien augstās mākslas iesvaidītajos autos. Dodiet mums kvalitatīvu izklaidi! Jūs, visa norējēji- zintnieki, pamēģiniet paši kaut ko radīt, turklāt vēl jautru, ja jūs pa renstelēm vien vazās un samazgas spaiņiem virsū gāzīs. Ja kāds gribētu pārskatīt materiālus, kas atlikuši teātra vēsturē un attiecas uz vieglo žanru- opereti, dziesmu spēli, mūziklu, elpa aizrautos no daiļrunas,kas tam veltīts. Visvairāk jau negatīvā nozīmē. Lai nu cik traumējoša bijusi muzikālās komēdijas ( no operetes līdz dziesmu lugai) ietekme uz cilvēka izsmalcināto būtību, tā Latvijā pastāvējusi jau no Alunāna laikiem. Milzīgs vieglā žanra uzplaukums piedzīvots 20. g.s. trīsdesmitajos gados- Ziemeļlatvijas, Tautas, Dailes,Jelgavas,Liepājas teātros, Nacionālajā operā. Padomju laikā tika radīts Muzikālās komēdijas (Operetes) teātris, regulāri muzikālās izrādes sniedzis Liepājas teātris. Brīvdabas izrādes piedzīvojušas tādu pašu atsaucību kā šodien Prāta Vētra.Tik tagad- čiks! Par jaunāku laiku Dailes un Nacionālā teātra sniegumu nerunāšu,jo tas tomēr ir kas pilnīgi cits.Noņemsim visas tās šodienas tehnoloģiskās priekšrocības nost, tad paraudzīsimies,kas paliks pāri. Kāpēc mums neveicas ar opereti un dziesmu spēlēm? Ir ārkārtīgi grūti sagatavot māksliniekus, kas būtu vienlīdz talantīgi aktieri, dejotāji un vokālisti. Necerēsim,ka mums pēkšņi uzradīsies Natalī Desē ( J. Štrausa repertuārs) vai Jonass Kaufmans ( Lehāra Smaidu zeme). Un negaidīsim,ka,piemēram,igauņu diriģents Nēme Jarvi ieradīsies mūs iepriecēt operetes žanrā. Mums pašiem ir jāgrib,jānovērtē šis žanrs bez muļķīgiem aizspriedumiem,jāatrod, jāizaudzina savi meistari. Un kas tas ļoti būtiskais un izšķirošais- vajadzīga liela NAUDA, jo operete ir kaprīza un efektīga dāma,tā paģēr krāšņumu.Kam nav naudas, lai nelien pie dāmām!
nevajag
n
te noklusēt,tālajos 80-tajos LNO BIJA IZCILS SIKSPĀRNIS Jaunušāna režijā,bet pēdējais iestudējuma estētika taču tik tuva Lūsiņai,iznīcināja un aplēja to un kas ir zī'migi tieši tagad atkal aplej pavisam citu iemeslu dē(starpcitu,Fredim ar Ufo nekāda vainas nebija)
Saprotošais
S
Katru reizi, kad mūs vai katru otro dienu aplaimo ar krievu kultūras uztriepumiem, es... ģībstu. Bet par maz mums krieviskā. Par maz, lai sajūta, ka esam Latkrievijā, nostiprinātos pārliecinoši.
Kocebū<lustīgajam nerrim
K
Lustīgais nerri, par krievu triepieniem te arī ir iemesls runāt. Ja esat redzējis krievu filmu Ideāls Vīrs, tad tur visi,ieskaitot Larisu Gurčenko, ir aristokrāti krievu gaumē. Krievu aktieri brīnišķīgi atveido savu klasiku, bet tiklīdz nāk pārbaudījums ar "augstāko sabiedrību" un uzvedības normu ievērošanu, tā pagalam ir. Jūs taču nevarat nepamanīt,ka Lūsiņas, tā sauktā, recenzija tāds uzskaitījums vien ir. Runāsim skaidru valodu, kritiķe tur iekļuva apstākļos,kuros,kā noprotu, varēja palikt arī iekšā netikusi. Nu, kad tika, tad arī bija sajūsmā, jo taču austriešu diriģents,sagatavots kopā ar Budapeštas teātri, ungāru meistars utt. Vienvārdsakot, Lauku pele pabija viesos pie Mājas peles. tas arī viss. Mums pašiem arī varētu daudz kas būt, bet vajag NAUDU un PRASMI, pirmās,kā jau tas klājas, nav,otrā, stulbi rīkojoties, ir pazaudēta.
  • 0
  • 1
lustīgais nerris uz tirgus plača
l
Lasu vikipēdijā: "Pēterburgas avīzes" (vecajā ortogrāfijā: Peterburgas awises) bija galvenais jaunlatviešu preses izdevums, kas iznāca Pēterburgā no 1862. gada 26. jūlijā līdz 1865. gada jūnijam. Izdevējs bija Krišjānis Valdemārs. Sākotnēji avīzes redaktora pienākumus uzņēmās Juris Alunāns, bet slimības dēļ viņš bija spiests atteikties no šiem pienākumiem. Viņa vietu ieņēma Krišjānis Barons. Cenzora pienākumus līdz avīzes 16. numuram Pēterburgā izpildīja Krišjānis Valdemārs, vēlāk ģenerālgubernators Vilhelms fon Līvens Rīgā. Līvens 1862. gada 27. septembrī iekšlietu ministram iesniedza apsūdzības rakstu un pieprasīja laikraksta cenzūru nodot viņam. 1863. gadā no 16. maija līdz 10. oktobrim avīzes izdošanu uz laiku apturēja, velāk atjaunoja. 1901. - 1905. gadā tika atjaunots laikraksts ar nosaukumu „Pēterburgas Avīzes”, kura faktiskais redaktors bija Vilis Olavs. - - - - Galvenais jaunlatviešu preses izdevums, kas iznāca Pēterburgā 1862. gadā! Pēterburgā un nevis Berlīnē vai Londonā vai Parīzē vai Vašingtonā. Tātad - latviešu pirmā avīze = krievu kultūras uztriepums, vai kā? Vai Pēterburgas Avīzes neskaitās, jo tad vēl nebijaLatvijas valsts? Un Rīgā vispirms bija krievu teātris - tas pats, kur tagad nacionālais. Un tur, kur ōpera, tur bija vācu teātris. Tādi nu mums ir tie uztriepumi.
  • 4
  • 0
Saprotošais > vēl sapratīgākajam
S
"Sanktpēterburgas Muzikālās komēdijas teātra viesizrādes Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī" Nu, kaut kā tā.
  • 0
  • 3
lustīgais nerris uz tirgus plača
l
"Jautrā atraitne" ir UNGĀRU komponista Lehāra operete. Tā kā varētu varbūt ņaudēt par "ungāru kultūras uztriepumu" vai kaut kā tā, ne?
  • 4
  • 1
Skribents007
S
Mazliet statiskajiem klasiskajiem operniekiem opereta ir "pārāk kustīgs'žanrs. 'To Sikspērni LNO arī iestudēja,jo savulaik taču bija solījums, aiztaisot Opereti, ietud;et operetes Operā. Tad nu formāli to darīja. Lūsiņa vienkārši neatceras mūsu operetes ziedu laikus. Krievu trupa ar spēcīgiem un aktieriski spožiem solistiem. kaut Žanna Gļebova, kura spīdēja ne tikai Rīgā, bet arī operešu filmās.Arī citi. Beigu posmā mūsu operete tika apdalīta.. Ar uzskatu, ka solistu atlase-= vispirms Operai un tad-kas paliek operetei.Gan dziedošajiem, gan dejojošajiem. Un tik un tā ko spēja izdarīt Janīna Pankrate! Kāviens man teica deviņdesmitajos-opereta- salauztu likteņu teātris. Bija,bet sniedza! Skatītājam tās telpas nebija ļoti piemērotas. Kā nekā kādreizējs kinoteātris. Ar tālu aizvirzīto gala balkonu, pašauro un garo zāli. Tas gan netraucēja sajūsmināti applaidēt.V.Rastiņam,J.Bēvaldam, V.Bočkunam, Ž.Gļebovai.,H.Misiņam,E.Zvejam,J.Kaijaku pie diriģenta pults. Bija skaisti.varbūt vēl būs..
foxa
f
man likās, ka Sikspārnis ir miesta izrāde ar miesta jokiem par sliktajiem/bagātajiem baņķieriem un ar nepārliecinošu tēlojumu. ar balsi vien tomēr ir par maz.
arse
a
Nu gan pilnigi melo - cilvēki uz LNO sikspārni nāca 3 gadus aizgūtnēm.... krievu un latv versijā. bija tuvu pie 100 izrādēm. Mūzikāli bija izdevusies krievu versija, bet Žagara draugs krievu režisors tiešām uztaisīja švaku režiju.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Atā, atā!

Nez, kā gan viņai tagad klājas? Kā jūtas? Vai kā netrūkst? Es spītīgi turpinu interesēties par lietām un cilvēkiem, kas ir pazuduši no mediju dienaskārtības

Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja