Šineida O'Konora. Tā pati, bet citāda

O, Burvei atkal ir, ko teikt.

Paldies, par jauko novērtējumu :) Tai pašā laikā esmu godīgs savā sašutumā tieši par to, ko Jegors ir izstāstījis tieši šai - visplašākai auditorijai. Ko cilvēki, kuri tik labi, nepazīst Sinead padomās par viņu? Viņi lielākoties neaizdomāsies, ka mūsdienās zinot plašsaziņas līdzekļu tieksmi izcelt privātās problēmas, pašiem radīt papildus spiedienu nav un nevar būt pārsteigums, ka pasaulslavenas mūziķes dzīvē ir bijuši daudz un dažādi satricinājumi. 20it gadu laikā tādi savāksies pietiekami daudz. Iedomāti un īsti, uzpūsti un patiesi, kurš vispār spēs atšķirt? Tāpat jāatceras, ka mākslinieka daiļradi jāmāk atdalīt no pašas personības. Ja pavisam godīgi, tad mani un, domājams, ne mani vienu, kurš audzis kopā ar Sinead mūziku aizvainos vienā nelielā rakstā sastuķētie atslēgas vārdi - "skandāli, reliģija, seksualitāte, politika, "gribēju, lai puiši vēlētos ar mani gulēt", mentālās traumas bija tik dziļas, kļuvusi apaļīgāka, tērpusies tādā kā maisā.", utt, utt. Vai nav par daudz tomēr? Jā, es zinu par visu to un daudz ko citu par viņu, katram no mums dzīvē ir bijuši gaišāki un tumšāki posmi, bet vai tomēr nepienāk tā diena, kad lieki vairs necilājam to visu. Vēl vakar noklausījos koncertierakstu, kur viņa ar Peter Gabriel uzdzied "Don't give Up". Viņai tas ir izdevies, viņa turpina dziedāt un viņa ir atbraukusi uz Latviju. Klausītājiem varbūt ir tiesības zināt par viņu visu, it īpaši tādēļ, ka viņai kādreiz bija daudz kas sakāms ārpus mūzikas. Tomēr ... varbūt ir laiks klausīties mūziku un uzzināt kāpēc to ir vērts klausīties. Tajā viņa pasaka vēl divtik daudz. Par to apaļīgumu runājot, nu nesaka tā sievietēm un par sievietēm. Pateikt to par sievieti ir SLIKTI un jebkura sieviete par šādu publisku apgalvojumu nepriecāsies. Jāatceras, ka Sinead ir dziedājusi arī Merilin Monroe dziesmas. Sinead ir dabiska, uz skatuves ģērbjas brīvi un ērti, tas ir tas ko es teiktu, ja vispār teiktu. Angļu vārds gentleman latviski tulkojās pavisam vienkārši.

gm, Jūsu komentāri vienmēr izraisa cieņu, bet par Šainedu Jums jāsaprot - avīzi, kas tomēr nav specifisks mūzikas izdevums, lasa ļoti plaša, dažāda auditorija, ne tikai roku un popu labi pārzinoši cilvēki. Visiem pārējiem interesē par viņu daudzšķautņains apraksts, ne tikai viņas mūzika. Tikai par mūziku Jegors vai Uldis, iespējams, uzrakstīs Kultūras Dienas sadaļā recenzijas. Apraksts atšķiras no recenzijas tieši ar to, ka šeit nepieciešams pilnasinīgs stāsts par cilvēku kopumā, ieskaitot viņa izskatu, rakstura izpausmes, privāto dzīvi utt. Nav iespējams aprakstu veidot bez šiem aspektiem, tad tā būtu ļoti slikta aprakstošā žurnālistika. Kritērijs, ko rakstīt, ko ne, ir patiesums. Proti, nedrīkst būt sameloti fakti. Tas taču skaidri redzams, ka Šaineda vairs nav trausla meitenīte, bet kļuvusi apaļāka - tas nav ne labi, ne slikti, ne cildinoši, ne pazemojoši. Tas ir vienkārši fakts, un žurnālistam ir tiesības uz vērojumu, stāstu par to, ko ievērojis, redzējis. Šis apaļīgums gan rakstā nav vienkārši fakts, bet daudz ko izsaka par Šainedas attieksmi pret mūzikas biznesu, tā normām un prasībām, un stereotipiem. Tieši tāpēc to Jegors, acīmredzot, pieminējis.

PILNĪBĀ PIEKRĪTU!

Es nespriežu par autoru pēc uzvārda, tautības vai pēc vēl kaut kā cita ko viņš nav izvēlējies. Tāpat lūgšu nevispārināt par tautībām. Krievi ir tik dažādi un latvieši arīdzan. Īri un īrietes arī. Šajā sestdienā es patiesi priecāšos par šoreiz tik izcilo "divi vienā", proti, diviem ārkārtīgi izciliem māksliniekiem - Moby un Sinead vienā festivālā un vienā vakarā. Lai ko un kā viņi abi dziedātu - ārkārtīgi priecāšos beidzot satikt Sinead un atkalredzēties ar Moby. Viņu abu darbi ir, nebaidos šī vārda, gadiem ilgi veledzējuši manas ausis, sirdi un dvēseli. Īstenībā man prieks ir tik liels, ka nespēju dusmoties pat par Jegora samērā mazisko seksismu un, godīgi sakot, nepieklājību. Nu kāda viņam daļa un tiesības tā spriest par Sinead ārējo izskatu. Atvainojiet, bet viņa nav māksliniece, kas sevi jelkad būtu sevi uzsvērusi kā sex simbolu. Kas nu nav, tas nav. Jegoram pirms raksta vajadzētu saprast, ka Sinead cienītāji nāks klausīties viņas balsi nevis blenzt uz apaļumiem.

Jegoram Jerohohomovičam taču vienmēr priekšplānā ir bijis glamūrs vai fakts, ka tā nav. Skandāli un dzeltenās lietas - tas taču vienmēr krieviem ir bijis raksturīgi. Par ko šeit brīnīties?

Es tomēr sagaidu, ka profesionāls apskatnieks, cienījamā laikrakstā rakstot par vienu no ievērojamākajām mūsdienu mūziķēm pirmo rindkopu neveltītu skanadālu esencei. Tas pats kā "sarkanā līnija" velkas cauri visam rakstam. Vai tas liecina par paša apskatnieka akcentiem? Par Sinead mūziku patiešām var uzrakstīt stipri vairāk kā par traumēm - tas ir izvēles un zināšanu jautājums, kādās proporcijās veidot apskatu. Un šo nevajadzēja ... "taču Šineida dzied it kā atsvešināti, auksti, bez lieka dramatisma, nesaspringstot un vokāli neizrādot visu to, uz ko joprojām ir spējīga." Atļauj nu man pašam to novērtēt.