Svens Dāvids Sandstrems. Klusējošais zviedrs
Projektā "Pasaules saules dziesmas" stāstām par komponistu Svenu Dāvidu Sandstremu
Ak, saulespuķe! Tā saucas pazīstamā zviedru komponista Svena Dāvida Sandstrema jaunākais kora opuss ar britu romantisma dzejnieka Viljama Bleika dzeju. Saulespuķe jau tiek rūpīgi audzēta jauniešu kora Kamēr…mēģinājumos, lai sešpadsmitbalsīgā a cappella dziedājumā uzplauktu koncertuzvedumā Pasaules saules dziesmas Latvijas Universitātes aulā 3. un 4.jūlijā. Māris Sirmais tajā autoru klātbūtnē diriģēs 17 komponistu saulei veltītus darbus, kas atceļojuši no 16 pasaules valstīm. Ierasties solījis arī Svens Dāvids Sandstrems. Bet patlaban viņš klusē un neatbild. Nu jau teju desmit gadus ASV dzīvojošajam komponistam, Indiānas universitātes profesoram adresētie jautājumi neatbildēti nogrimst kaut kur virtuālās dzīlēs.
Laikmetu difūzija
Svens Dāvids Sandstrems (1942) jau bija starptautiski pazīstamus ne tikai kā kormūzikas meistars, bet arī tēlainu, postmodernu (neoromantisma un neoimpresionisma manierē rakstītu) simfonisko un vokāli simfonisko lielopusu, instrumentālo koncertu, kamermūzikas un sešu baletu, vēlāk arī operu autors, kad pirmoreiz Latvijā viņa mūzikas īpatno skaistumu atklāja diriģents Andris Veismanis. Vēl tagad spilgtā dzirdes atmiņā ir kora Sacrum dziedātais darbs Hear my prayer, o Lord!, kas veidots pēc tāda paša nosaukuma Henrija Pērsela motetes. Britu baroka meistara polifonija Sandstrema partitūrā sazarojās un pārkārtojās jaunos savijumos iespaidīgā ekspresijā.
"Man jau agrāk bija Sandstrema darbu notis, bet es neticēju, ka tie var tik labi skanēt! Biju satriekts, kad Ave sol ceļojumos dzirdēju, kā Lūgšanu Fano pilsētā Itālijā atskaņoja Oksfordas universitātes koris un amerikāņu koris Helsinkos dziedāja Agnus Dei," atceras A.Veismanis. Līdzīgi komponists strādājis ar Baha motetēm. "Es to sauktu par laikmetu difūziju," kompozīcijas metodi formulē Valdis Zilveris, kurš Sandstremu sauc par "neklātienes skolotāju un iedvesmas avotu visam mūžam". Viņš to pierādījis, savā kamermūzikā transformējot "Baha kripatiņas".
Grabinot uz klavierēm, ne tuvu nav nojaušama īpašā saskaņa, harmonija, savijums, kādu spēj radīt vien tāds, kurš pats ilgi dziedājis korī. "Balsis klājas cita pār citu, un tas skan debešķīgi! Kaut arī viņš to neafišē, viņa mūzikai piemīt garīgums, tā saviļņo," saka A.Veismanis. Dziedot Pērsela — Sandstrema Lūgšanu, koris Sacrum 1991.gadā izcīnīja otro vietu starptautiskajā konkursā Areco Itālijā. "Tas bija puča laikā, un mēs bijām pirmie neatkarīgās Latvijas pārstāvji audiencē pie Romas katoļu pāvesta," diriģents cer komponistu sastapt, lai pateiktos.
Māris Sirmais jūtas pateicīgs par laiku, kad vēl pats dziedājis korī Sacrum, jo tieši tur iepazinis šo mūziku. "Kopš nodibināju Kamēr… Sandstrēms man ir ne mazāk svarīgs kā Pēteris Vasks, Eriks Vitakrs vai Arvo Perts. Ar Lūgšanu esam kaldinājuši daudzas uzvaras, arī pasaules labākā kamerkora titulu Marktoberdorfā." Konkursā to dziedājuši arī zviedru kori, taču Kamēr… ar emocionālo spriedzi pārliecinājis gan klausītājus, gan žūriju. Zviedri dziedājuši omulīgi un labklājīgi, bet latvieši — ar smeldzi un ekspresijas spēku. Saulespuķe ir "ļoti skaists, harmoniski bagāts darbs, kurā kārtējo reizi apliecinās Sandstrema lielais talants just ļoti pilnskanīgu un sulīgu kora faktūru. Apbrīnoju viņa ārkārtīgi dziļās kora zināšanas, viņš izmanto galējas tesitūras," M.Sirmais priecājas par jauno opusu. Bet pats galvenais: "Komponists nav izvairījies no tā, kas ir skaists."
Sandstrems teica tā!
Pēdējā brīdī, pirms Sandstrems pārcēlās uz dzīvi ASV, pie viņa Stokholmā paspēja mācīties latviešu jaunais komponists Jānis Petraškevičs. "Turp devos 1998./1999. studiju gadā viņa augstās pedagoga reputācijas dēļ. Viņš tolaik bija vadošais pasniedzējs Stokholmas Karaliskajā mūzikas augstskolā, viens no ideju ģeneratoriem, filozofiski estētiskās domas virzītājiem Skandināvijā. Studenti viņu ārkārtīgi mīlēja, jo viņš izstaroja dzīvesprieku un mācēja iedvest optimismu," dažādu teorētisko terminu izpratnē maz pieredzējušajam studentam skolotājs ātri un vienkārši radījis apjēgu. "Pat pēc gadiem atceros: Sandstrēms teica tā…" Iedvesmojis arī profesora stilīgums: viņš kādu laiku valkājis tikai baltas drēbes, bet pēc tam ģērbies melnā un šķitis ļoti artistisks dzīves baudītājs.
"Stundas pie viņa ritēja demokrātiskās sarunās par mūziku. Viņu interesēja nevis stils, bet tikai ideja un motivācija, kāpēc un kam raksti," atminas komponists Andris Vecumnieks, kurš par piemiņu no 1993.gada meistarklasēm Stokholmā glabā CD ar komponista autogrāfu. Tieši šādu diskusiju — kam raksta komponists — Sandstrems izprovocēja presē, novēršoties no agrīnajiem eksperimentiem, lai rakstītu mūziku klausītājiem. Tomēr šķiet, ka pasaulē viņu vērtēja augstāk nekā dzimtenē. Varbūt tāpēc Sandstrems tagad ir ASV?
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.