Kam gan jānotiek, lai nu jau daudzus gadus Igaunijā dzīvojošais baleta solists Viesturs Jansons atliktu malā visus darbus un brauktu uz Latviju? Visi, kuri 1988.gadā sēdēja Sporta manēžā un skatījās rokoperu Lāčplēsis, noteikti atceras ugunssarkanā tērpto, velnišķīgas piruetes dejojošo pašu ļaunuma iemiesojumu Kangaru. Ilgāku laiku pavadījis ārpus Latvijas, mākslinieks atkal ir klāt, lai dejotu skatītājiem 20.jūnijā brīvdabas estrādē pie Burtnieku ezera. "Šoreiz viņš nebūs sarkanā, jo tagad mēs zinām, ka ļaunumam nav vienas krāsas," nosaka koncertuzveduma Lāčplēsis režisore Mirdza Zīvere. Izrādē nebūšot toreizējo dekorāciju un tērpu. Nedaudz mainījies arī mākslinieku sastāvs. Režisore ir pārliecināta, ka izrāde Lāčplēsis. Atgriešanās skatītājus atkal vētraini uzrunās. Trāpīs sirdī katram, arī jaunajiem, kuriem pirms 20 gadiem deguns sniedzās tikai līdz galda malai.
Redzēsim vecās un jaunās zvaigznes
…Ziedu klēpjiem pilna māja. Mirdza ar jaundzimušo Jānīti rokās laimīgi smaida. Būt klāt rokoperā Lāčplēsis viņai nav iespējas, jo jāauklē dēliņš. Taču dziedātājas balss skan fonogrammā izrādes sākumā un beigās, stāstot skatītājiem pārlaicīgo stāstu par Lāčplēsi un Melno bruņinieku. Ir 1988.gads - Latvijai ļoti nozīmīgs laiks. Cilvēki pēc izrādes ceļas kājās, aplaudē teju stundu un raud. Pēc izrādes mākslinieki ziedu klēpjus nes ne tikai mājās, bet arī noliek pie Brīvības pieminekļa. "Skaisti," atceras M.Zīvere. "Tagad jau nekas nav mainījies. Toreiz izrādē mums naidnieks bija tērpies sarkanā. Tagad esam sapratuši, ka tas var būt jebkādā krāsā." Gatavojot koncertuzvedumu, kas veltīts rokoperas 20.dzimšanas dienai, režisore citē: "Meklējiet Kangaru latviešu tautā!" Koncertuzvedumā brīvdabas estrādē pie Burtnieku ezera viņa gan aicinās vairāk domāt par to, kas mūs saliedē, nevis šķeļ. Uz skatuves kāps ne tikai iepriekšējās rokoperas zvaigznes: Igo, Zigfrīds Muktupāvels, Viesturs Jansons, Niks Matvējevs, Aivars Brīze, Jānis Sproģis, Imants Vanzovičs, bet arī skatītāju iemīļotas jaunās zvaigznes, kas pirms 20 gadiem bija tāpat uz rokām aijājamas kā Mirdzas Zīveres Jānītis, - Zane Dombrovska un Ieva Kerēvica. Dziedās arī Gunāra Kalniņa koris un Skandinieki. Izrādes laikā skatītāji videoprojekcijās varēs vērot vēsturiskos kadrus no 1988.gada rokoperas Lāčplēsis.
Lāčplēsis arī Dziesmu svētkos
Ar biezām, vasarīgi krāsainām mapītēm padusē Mirdza Zīvere šovasar skrien pa Rīgu no rīta līdz pašam vakaram. Viņas telefons nemitīgi mirgo kā luksofors - tiek saskaņoti mēģinājumu laiki, izmaiņas scenārijā. "Ja tūlīt nepiezvanīšu, tad aizmirsīšu, jo darāmā patiešām ļoti daudz," režisore saka. Ar atjaunoto rokoperu Lāčplēsis radošā komanda gribējusi nosvinēt 20 gadu, kopš izrāde nonāca pie skatītājiem. 1988.gada 23.augustā Sporta manēžā notika pirmizrāde. Biļetes uz 43 izrādēm tika izpirktas zibenīgi, kopumā Lāčplēsi noskatījās vairāk nekā 180 000 cilvēku. Biļetes uz koncertuztvedumu Burtniekos arī jau izpirktas, bet režisore skatītājus aicina vēl uz trīs izrādēm Arēnā Rīga Dziesmu svētku laikā - 11.jūlijā. "Man ir liels prieks skatīties, ar kādu aizrautību mēģina ne tikai vecā komanda, bet arī jaunie mākslinieki," stāsta M.Zīvere. Rokoperas dziesmu teksti, viņasprāt, ir aktuāli arī šodien, jo "tēmām par brīvību, uzticību, tēvzemi nav laika. Tās ir aktuālas un ļoti svarīgas vienmēr". Šovasar viņai sanācis "uzmanīt divus katliņus vienlaikus", jo 5.jūlijā - pāris nedēļu pēc Lāčplēša, sāksies XXIV Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki, kam M.Zīvere arī ir režisore. Traks skrējiens un miljons pienākumu - tā tomēr nav viņas ikdiena. "Tā tikai šovasar sakritis," atzīst režisore. "Atliek jau laika arī sev. Bērni mums izauguši. Tagad varam gan atpūsties, gan paceļot." M.Zīvere cer, ka skatītājiem Lāčplēsis patiks. Viņas radošo veiksmju kontā ir tādas skatītāju iemīļotas muzikālās izrādes kā Parīzes Dievmātes katedrāle, No Rozes un asinīm, muzikālā drāma Adata, kā arī Siguldas un Cēsu astoņsimtgades svinības.