Pavasara vētru pirmizrāde notika Berlīnes teātrī Admiralspalast 1933. gada 20. janvārī – desmit dienu pirms Hitlera nākšanas pie varas. Nacisti cīnījās pret jebkādu ebreju radītu mākslu, un pēdējo reizi operete tika nospēlēta tā gada 12. martā (30. gadu beigās Veinbergers emigrēja uz ASV, kur 1967. gadā izdarīja pašnāvību).
Šogad Pavasara vētras atgriezušās uz Berlīnes skatuves pēc 87 gadu prombūtnes. Izrādi rotaļīgi un koši iestudējis Berlīnes Komiskās operas intendants un galvenais režisors Berijs Koskis. Operete ir viens no viņa iecienītākajiem žanriem, un pēdējos gados viņa vadībā Komiskajā operā tapuši daudzi iespaidīgi operešu uzvedumi, kuri bagātinājuši teātra repertuāru un atjauninājuši interesi par šo žanru. Berijs Koskis ir pārliecināts, ka Veimāras republikas laika operetes ir vācu kultūras neatņemama sastāvdaļa. XX gadsimta 20.–30. gados Berlīnē iestudētās operetes atšķiras no Vīnes operetēm – tās ir asākas, politiski un seksuāli izaicinošākas, stilistiski vairāk pietuvinātas amerikāņu džezam.
Operete Pavasara vētras skanējusi tikai Berlīnē un vienu reizi tikusi uzvesta Ostravā toreizējā Čehoslovākijā 1947. gadā. Pilna orķestra partitūras versija ir pazaudēta, tāpēc jauniestudējumam Berlīnes Komiskajā operā tika speciāli sagatavota partitūras rekonstrukcija un jauns aranžējums, ko radījis Norberts Bīrmanis, izmantojot nošu materiālu un ierakstus, kas ir saglabājušies līdz mūsdienām. Pavasara vētru partitūrā ir jūtams austrumniecisks, eksotisks kolorīts, vēlīnā romantisma ietekme, slāvu mūzikai raksturīgā melanholija, kā arī fokstrota, tango un valšu motīvi. Šo eklektisko kokteili Berlīnes Komiskās operas jauniestudējumā perfekti sajauc diriģents Džordans de Suza.
Pavasara vētras ir gan ironisks, absurda pilns spiegu trilleris, gan romantiska komēdija, gan izklaidējošs kabarē priekšnesums. Darbība risinās 1904.–1905. gadā Krievijas un Japānas kara laikā Mandžūrijā Ķīnas ziemeļos. Par spīti karam, turīgā un skaistā atraitne Lidija Pavlovska (soprāns Vera Lote Bekere) no Sanktpēterburgas rīko balli Mandžūrijā, kur atrodas Krievijas armijas bāze un karavīri gatavojas uzbrukumam Japānai. Atraitnes šarmam nespēj pretoties armijas ģenerālis Kačalovs (aktieris Stefans Kurts), savukārt pulkvedim Baltiševam (aktieris un dziedātājs Tino Lindenbergs), kuram arī dāma simpatizē, ir aizdomas, ka Lidija varētu nodarboties ar spiegošanu Japānas labā.
Lidijai ir favorīti frontes abās pusēs. Viņa kaislīgi mīl japāņu virsnieku Ito (tenors Tansels Akzeibeks), ar kuru savulaik iepazinusies Sanktpēterburgā. Tagad viņš kopā ar citiem japāņiem ir nonācis Lidijas ballē, maskējies par ķīniešu viesmīli. Komiskā identitāšu spēlē iesaistās arī kara reportieris no Vācijas (baritons Dominiks Keningers), kuram ir nepieciešams "karsts materiāls" publicēšanai un kurš iesaistās mīlas dēkā ar ģenerāļa Kačalova meitu Tatjanu (soprāns Alma Sade). Finālā visi galvenie varoņi satiekas miera pārrunās kādā viesnīcā Sanremo Itālijā.
Drīz Berlīnes Komiskajā operā tiks uzvests vēl viens komponista Jaromīra Veinbergera darbs – opera Dūdinieks Švanda. Pirmizrāde notiks 29. martā. Jauniestudējumu diriģēs teātra muzikālais vadītājs Ainārs Rubiķis.
Operete Pavasara vētras Berlīnes Komiskajā operā skanēs 8., 13. un 23. februārī, 1., 12., 28. un 31. martā, 5., 10. un 19. aprīlī, kā arī 24. un 30. jūnijā.
Informācija: www.komische-oper-berlin.de