Profesionāli. Iedvesmojoši un emocionāli. Pārsteidzoši. Artistiski. Virtuozi. Daudzveidīgi. Taču ne kaleidoskopiski, bet ar vienotu domu un organiski vienotā starpžanru (cross over) ansamblī šosvētdien Lielajā ģildē izskanēja vijolnieka Raimonda Ozola solokoncerts Ienāc manā pasaulē, kurā Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) pirmā vijole muzicēja kopā ar saviem domubiedriem mūzikā, pats izpaužoties akadēmiskajiem vijolniekiem neparasti plašā ampluā. Pirmoreiz tik pārdomātā programmā sastapās ne tikai akustiskā un mūsdienu elektriskā vijole, kuras ik pa brīdim mainās R.Ozola rokās jau abos viņa ierakstītajos CD (Starp debesīm un zemi. Ienāc manā pasaulē). Būtisks pārsteigums ir kopspēle, kura nevis mehāniski, bet pašā mūzikas lasījuma nedalāmajā saknē vienoja akadēmiskos un poproka mūziķus. Saskanīgajā augstākās raudzes interpretācijas mākslinieku profesionāļu kopumā pirmos pārstāvēja flautiste Dita Krenberga, dziedātāja Sonora Vaice un LNSO stīgu grupa līdz ar Edgaru Saksonu pie sitaminstrumentiem. Savukārt otros - dziedātājs Niks Matvejevs, komponists Valts Pūce (pie klavierēm), ģitāristi Aivars Gudrais (arī solists!) un Normunds Skraucis, bundzinieks Andris Buiķis, taustiņinstrumentālisti Madars Kalniņš, Kārlis Lācis un Raimonds Macats, kurš ne tikai iekļāvās vienotajā kopspēlē, bet arī krāšņoja vakaru ar izcili nospēlētiem mutes harmoniku solo. Turklāt brīžiem pat tā, ka vairs nebija iespējams nošķirt, kurš ir no kura lauciņa?
Mērķtiecīgā dramaturģijā un gaumīgā, nesaraibināti krāsainā un arī vārda tiešā nozīmē lieliski izgaismotā šovā, ko nodrošināja režisori Dace Pecoli un Enriko Pecoli ar rūpīgi pieskaņotajām gaismām un lāzeru šovu, emocionālā intensitāte bija tik neatslābstoša, ka stundas aizritēja nemanot. Vienā programmā izdevies savīt gan atšķirīgos rokrakstos (Raimonda Macata, Madara Kalniņa, Kārļa Lāča) aranžētu dažādu laiku klasiku (Dž.Rosīni, P.Maskanji, Dž.Verdi, F.Supē, K.Sensānsa, M.Gļinkas operu hitus, J.S.Baha slaveno Ariozo, H.Vila-Lobusa un F.Šopēna klaviermūziku, asprātīgi un svaigi aranžēto A.Hačaturjana Zobenu deju, u.c), gan aizraujoši pasniegtas latviešu tautas dziesmas un vistuvāko domubiedru - īpaši Valta Pūces dziesmas, tajās atgādinot par kādreizējo kopdarbu neaizmirstamajā ansamblī Marana. Un izrādās - R.Ozols vēl joprojām lieliski dzied! Taču vislielākais guvums: esam ieguvuši jaunu, ļoti spēcīgu interpretācijas mākslinieku komandu, kuru vērts izkopt un parādīt plašāk. Šī komanda noteikti spējīga atklāt klasiskās mūzikas valdzinājumu arī tiem, kuri līdz šim nav spēruši kāju ne simfoniskajā koncertzālē, ne Operā. Viņi vienkārši to izdara "no otras puses", turklāt bez atlaidēm un lētas izdabāšanas. Bez skaļuma, ar kādu savās lielā mūzikas biznesa pasaules turnejās dzirdi un smadzenes masēja Vanesa Meja. Tāpēc vien vērts ielāgot, ka jau 30.maijā šo programmu atkārtos Jelgavas kultūras namā, savukārt vasaras koncertu sezonā augustā -Dzintaru koncertzālē.