Pirms katra seansa notiks ievadlekcija, ko būs sagatavojuši daži no Latvijā atpazīstamākajiem laikmetīgās mūzikas komponistiem: Gundega Šmite, Andris Dzenītis un Platons Buravickis. Ieeja visos seansos – bez maksas.
Iestudējums Marko Polo sapņi (Rêves D'un Marco Polo) uz Nīderlandes Nacionālās operas skatuves iestudēts 2004. gadā.
Vivjē vārds tiek bieži pirmām kārtām asociēts ar komponista pāragro nāvi 34 gadu vecumā un tās mistiskajiem apstākļiem, par kuriem noteikti varēsiet dzirdēt arī komponistes Gundegas Šmites ievadlekcijā. Taču viņa mūzika tikusi nepelnīti piemirsta un ir pazīstama tikai retajam. Diriģents Reinberts de Lēvs (Reinbert de Leeuw) un režisors Pjērs Odī (Pierre Audi) to mēģinājuši atdzīvināt, jau pēc komponista traģiskās nāves apkopojot ar Marko Polo dzīvi saistītos Vivjē darbu vokālos un instrumentālos fragmentus, radot šo vizuāli iespaidīgo retrospekciju kā liecību komponista ģenialitātei. Marko Polo tēls it bieži parādās Vivjē vēlīnajā daiļradē, iespējams, kā alter ego. Vivjē pats savas dzīves laikā veica vairākus nozīmīgus ceļojumus, dodoties, piemēram, uz Japānu un Bali, kur viņš pētīja vietējos rituālus un to mūziku. Šī sakrālā noskaņa piemīt arī Marko Polo sapņiem’. Tas ir maģisks priekšnesums, kam grūti atrast ko līdzīgu.
Pavisam svaigs un aktuāls uzvedums ir austrāļu komponista Breta Dīna (Brett Dean) opera Hamlets (Hamlet), kas tapusi kā pasūtījuma darbs un savu pirmizrādi 2017. gadā piedzīvojusi Glaindbornas operas festivālā Lielbritānijā. To varēsim vērot 25. februārī, pirms tam noklausoties Andra Dzenīša stāstījumā, kurš piedzīvojis šo priekšnesumu klātienē.
Kanādieša Metjū Džoslina (Matthew Jocelyn) rakstītajā libretā izmantotas vienīgi paša Šekspīra oriģinālās vārsmas, tādējādi cieņpilni balstoties tradīcijā, taču autors vienlaicīgi ir brīvi manipulējis ar sižeta līnijām un piedāvā mūsdienīgu versiju par šo hrestomātisko traģēdiju. Dīna mūzika tiek raksturota kā enerģiska, asprātīga, taču arī dziļi liriska, liekot laikrakstam The Sunday Times šo darbu nosaukt par operas gada notikumu. Lomās iejutīsies tādi dziedātāji kā Alans Kleitons (Allan Clayton), Dženifera Frānsa (Jennifer France) un Deivids Bats Filips (David Butt Philip), kurus varam uzskatīt par dažiem no šī brīža pieprasītākajiem anglofonās pasaules operas māksliniekiem.
Savukārt cikla noslēgumā, 11. martā, amerikāņu minimālista Džona Adamsa (John Adams) monumentālā opera Atomdoktors (Doctor Atomic), kas ir piektais darbs, kuru komponists veidojis sadarbībā ar libreta autoru un režisoru Pīteru Selersu (Peter Sellars). Lai gan pats autors nelabprāt pieņem apzīmējumu "politiskais komponists", arī šajā operā, tāpat kā jau iepriekš LULU izrādītajā Niksons Ķīnā (Nixon in China), tas izmanto paņēmienu, kad stāsta centrā izvēlas vēsturisku notikumu, kas uzdod ētiskas un eksistenciālas dabas jautājumus. Šoreiz tas ir pirmais atombumbas sprādziens cilvēces vēsturē Ņūmeksikas tuksnesī ASV, 1945. gada vasarā. Sižets ir versija par notikumiem neilgi pirms šī sprādziena, kad Losalamosas labortorijā kodolfiziķa Roberta Openheimera vadībā zinātnieki veic eksperimentu, par kura morālajām sekām nebūt nejūtas droši. Pīters Selerss veidojis libretu kā kolāžu no deklasificētiem valdības dokumentiem, varoņu memuāriem, dzejas un pat Bhagavadgītas fragmentiem, radot teju mitoloģisku efektu. Roberta Openheimera lomā - kanādiešu baritons Džeralds Finlijs (Gerald Finley), kura veidotā loma jau kļuvusi par operas klasiku un kurš to atkārtojis vairākos iestudējumos visā pasaulē. Vērosim 2007. gada iestudējumu Nīderlandes Nacionālajā operā. Pirms seansa ar ievadlekciju uzstāsies komponists Platons Buravickis.