Pārskatot aizvadīto gadu, laikam negaidītākais notikums ir četru ar Raini saistītu iestudējumu summa rudenī. Bez jebkāda oficiāla Raiņa gada pasludināšanas! Režisora Elmāra Seņkova politiskā satīra Spēlēju, dancoju Nacionālajā teātrī atspoguļo viņa personiskos pārdzīvojumus, pametot šī teātra mākslinieciskā vadītāja posteni pēc Jāņa Vimbas zaudējuma direktora amata konkursā. Ineses Mičules Jāzeps un viņa brāļi Valmierā aktualizē naida un piedošanas tēmu. Viestura Kairiša vērienīgā Spīdolas nakts Dailes teātrī atgādina, ka no brutālām manipulācijām nav pasargāta arī šķietami neapstrīdama klasiķa piemiņa. Un visbeidzot – pavisam negaidītā Jāņa Paukštello un Kārļa Arnolda Avota sastapšanās Čūsku vārdos. Šī Dailes teātra izrāde sniedza iespēju vecākajam kolēģim atgriezties uz skatuves pēc ilga pārtraukuma, savukārt jaunākajam – nospēlēt savu Jāzepa versiju, lai arī visai saīsinātu. Četri iestudējumi, iesaistot dramaturgus Justīni Kļavu un Matīsu Gricmani, ļāvuši uz Raini paraudzīties mūsdienīgi un pretrunīgi.
Būtiski no skatuves ieskanējusies vardarbības tēma, un Spēlmaņu nakts balvas par labākajiem akierdarbiem saņēma Arturs Krūzkops un Dārta Daneviča: viņš nospēlējis iespējamo varmāku Nacionālā teātra izrādē Ričards. Nekā personīga, viņa – vardarbības upuri monoizrādē Zēni nav meitenes Dailes teātrī. Tēmas risinājumu neparastā formā piedāvā Ingas Tropas izrāde Pārcēlāja (Dirty Deal Teatro), kuru skatītāji piedzīvo guļus.
Runājot par aktierdarbiem, ir jāatzīmē Miroslava Blakunova un Mihaila Samodahova psiholoģiski niansētie raksturi Daugavpils teātra Vecākajā dēlā, Valmieras teātra jauno aktieru azarts Paolo un Frančeskā un Diānas Kristas Stafeckas traģēdijas aktrises vēriens izrādē Sēras piestāv Elektrai Valmieras teātrī.
Vēl viena šī gada zīme ir starptautiskā projekta Malleus Maleficarum. Jaunais līgums uzvara Spēlmaņu nakts lielās formas izrāžu konkurencē. Lai gan es pats, būdams žūrijā, par šo izrādi nebalsoju, jau pēc balvas piešķiršanas un reakcijas uz to sapratu, ka man visnotaļ patīk tas, kas bija noticis, pierādot, ka tiek atbalstīti meklējumi ārpus tradicionālā teātra, pat ja uz Eiropas fona šis iestudējums nez vai ir ļoti novatorisks.
Pie 2023. gada ieguvumiem ir jāpieskaita Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra pagrieziens Latvijas teātra konteksta virzienā, iestudējot izteikti politisko Hamletu Viestura Kairiša režijā, kurā Klaudija/Klavdina tēlā nepārprotami ir nolasāms Vladimirs Putins, kā arī Lauras Grozas iestudējums Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos, kas lauza priekšstatu par to, ka krievu valodā spēlējošam teātrim Latvijā ir savas tabu tēmas. Zināma drosme tam ir vajadzīga, jo nācās lasīt dažu skatītāju žēlabas krievu valodā, ka "tas vairs nav mūsu teātris". Jaunajā sezonā, kas pašlaik ir pusē, teātris ir pieteicis varas tēmu par savu repertuāra vadmotīvu un cita starpā ļāvis uz lielās skatuves izpausties Indras Rogas režisores temperamentam. Viņas Vecās dāmas vizīte ir ļoti rosinošs teātra dzīves notikums.
Mūsdienu realitāte un personisks stāsts emocionāli uzrunā Jaunā Rīgas teātra izrādē Milžu cīņas, kuras režisore Marija Linarte, aktieri Inga Tropa un Jānis Grūtups zemessardzes tēmu aplūko, tā teikt, no iekšienes. Svarīgu sarunu par Dziesmu un deju svētku sūtību un būtību risina Liepājas teātra izrāde Dziesmu svētki Matīsa Budovska režijā. Teātris ir mēģinājis arī reflektēt par nesen pārdzīvoto Covid -19 pandēmijas laiku slimnīcās – runa ir par Regnāra Vaivara Burbuli Valmierā.
Ļoti gaidu tikšanos ar Kristīnes Brīniņas Gaišajām naktīm Liepājas teātrī, par ko jau ir dzirdētas atzinīgas atsauksmes, – dokumentāliem cietumnieku stāstiem jauno aktieru izpildījumā. Ļoti neparastu realitātes pārkausējumu poētiskā tekstā ieraudzījām trupas Kvadrifrons izrādē Artūrs Skrastiņš nedrīkst būt noguris.
Organizatoriski Latvijas teātriem šis bijis stresains gads. Vadības maiņa Nacionālajā teātrī, dumpis Liepājas teātrī, kurā tagad ir izsludināts konkurss uz valdes locekļu vietām, un rekonstrukcijas darbu ērkšķainais ceļš Valmieras, Jaunajā Rīgas un Leļļu teātrī. Kultūras ministrijas līmenī ir nonākts līdz lēmumam, ka nākotnē teātru ēkas nodos apsaimniekot pašiem teātriem.