Birmingemas Simfoniskā orķestra koncerta ābolu ķocis

Man šīs dāmas šķiet zinošas un apveltītas ar smalkām izjūtā, pat tad, ja vērtējumā ir klāt daļa sajūsmības, priecājos, ka ir tieši tā uzrakstīts kā varam lasīt. Atšķirīgi vērtējumi nekad nav izslēdzami un arī nav nevietā.

te divas no trim "galma dāmām" nav pierakstījušas Nelsonam nav aprioru ģenialitāti, jo "Melanholiskais valsis" esot sanācis pablāvs jeb sasteigts. Vienu vārdu sakot - bez ditirambiem.

aizraudamās sacenšas skanīgāku superlatīvu izteikšanā. Es gan no daudziem koncertu dzirdējušiem kolēģiem esmu dzirdējis krietni remdenākas atsauksmes - orķestris skan labi, Nelsons pārspīlēti lokās tā priekšā "taisīdams mūziku", bet kopumā - nekā izcila, patiesi suģestējoša (ja atmet domu, ka a priori viss ar Nelsonu saistītais automātiski ir jāvērtē kā ģenialitātes izpausmes, kā jau tas mūsu provinciālajā kultūras telpā un tās pašpasludinātajiem "ekspertiem/-ēm" ir raksturīgi).

Iepriekšējā komentārā bija domāts, protams, FILOZOFI.

"Kā romantiķis, nevis filosofs"... kā Jūs to domājāt? Jo vispār jau klasiskajā kultūras teorijā un ideju vēsturē it visur valda uzskats, ka romantisms mākslā ir izaudzis no vācu klasiskās ideālisma filozofijas (Fihte, Šellings) kā tās uzskatu tulkojums dažādās mākslas formās. Tātad ROMANTIĶI ar visu diezgan padrūmo (duālā, sašķeltā pasaule, eskāpisms, neprāts utt.) pieskaņu, ko šis vārds sev nes līdzi, IR vienlaikus arī FILOFOZI. Redzot šāda veida apgalvojumu, prasīties prasās pēc skaidrojuma, kādā veidā tas viss būtu attiecināms uz Nelsonu. Pat apgalvojums, ka viņš esot "romantiķis, nevis filosofs". Par Nelsona slavēšanu, protams, paldies! Viņš to ir pelnījis.