Jaunākajā galerijas Māksla XO rīkotajā notikumā ir redzami latviešu gleznotājas Helēnas Heinrihsones un igauņu mākslinieka Marko Meetamma darbi. Izstāde gan ir, gan nav vienota – tā iecerēta kā abu mākslinieku satikšanās (uz to norāda arī pats nosaukums Kā Marko Meetamms satika Helēnu Heinrihsoni), ļaujot iedomāties, ka aktīva dialoga vietā būs vērojama divu spilgtu mākslinieku kopā būšana.
Abi autori ir pietiekami atšķirīgi, lai radītu intrigu, un izstāde kļūst interesanta kā abu mākslinieku rokraksta salīdzinājums, pat ja labi apzinies, ka kultūrā ir milzum daudz lietu, ko nevajadzētu salīdzināt, un, visticamāk, šis ir tieši tāds gadījums. Taču, aplūkojot ekspozīciju, nav iespējams izvairīties no minēšanas, kas redzamajos darbos ir nejaušas līdzības un kas – apzinātas atšķirības. Un vai tas, kas šādā konstelācijā pievērš uzmanību, liktos interesants arī atsevišķā ekspozīcijā? Kuras gleznu detaļas, vizuālās īpašības šoreiz tiek ievērotas tikai kā opozicionāras otra autora darbos redzamajam?
Es varu izdarīt daudz
Abu mākslinieku darbiem ir raksturīgs spilgtums gan krāsās, gan tēlos. Šoreiz Marko Meetamma darbi skatītāja uzmanību piesaista ilgstošāk, jo viņa kompozīcijas ietver arī sižetiskas asprātības un sirreālas dīvainības, kas uz ilgu laiku iespiežas atmiņā. Marko Meetamma darbu centrā ir sievietes tēls, caur kuru apspēlēti dažādi stereotipi par sievišķīgu uzvedību, atribūtiem, tēlu klišejām, ko pauž arī darbu nosaukumi, piemēram, Sieviete ar skaistiem, sarkaniem nagiem un Es varu izdarīt daudz.
Marko Meetamma melnais humors ir saistīts ar ikvienam labi pazīstamām ikdienas situācijām, dzimumu lomām un sabiedrības priekšstatiem par moderno un pārlaicīgo sievišķību. Dīvainās sievietes kļūst par pārdabiskām būtnēm ar vairākām rokām un krūtīm, viņu puskailās pozas pauž neveiklību un neiederēšanos. Grūti saprast, kāda ir mākslinieka paša attieksme pret gleznoto – iespējams, tiek fiksētas iztēles radītas dīvainības, un nekas vairāk. Arī izstādes anotācijā mākslinieks norāda, ka "plikņiem" pievērsies bez kāda acīmredzama iemesla, tikai pēc tam saprotot, ka uz to mudinājusi Helēnas Heinrihsones darbnīcā aplūkotā grāmata 1000 akti. Ūves Sīda kolekcija, kas viņu pamatīgi aizrāvusi.
Iespaidu jutekliskums
Helēna Heinrihsone ir tik gleznieciska gleznotāja, ka par viņas darbiem nekad nav viegli izteikties verbāli. Viņas glezniecības pamatā ir semantiski vienkārši tēli, vizuālo iespaidu jutekliskums, nepastarpinātība, kas iedarbojas caur krāsu un formu saspēles spēku, un neko citu šai jaudai arī nevajag. Helēnas Heinrihsones akvareļi ir diezgan liels pretstats Marko Meetamma ironiskajam ikdienas eksistenciālismam, kas uzšķērž trivialitātes un pārvērš tās sirreālās galējībās.
Abus māksliniekus noteikti var uzskatīt par latviešu un igauņu mākslas klasiķiem, un katrs savā veidā iemieso tās īpašības, kas ir raksturīgas vispārpieņemtajiem priekšstatiem par abu valstu mākslas ievirzi, – Marko Meetamms reprezentē igauņu mākslā bieži sastopamo intelektuālo skatījumu uz apkārtējo pasauli, mākslinieciski tverot to caur ironiju, spilgtiem nozīmju apvērsumiem. Igaunijas māksla nebaidās no ikdienišķā un nebaidās būt uzjautrinoša – atšķirībā no Latvijas mākslas, kurā lielā mērā dominē Helēnas Heinrihsones daiļradei raksturīgā formas perfekcija, emocionālas metaforas un poētiskas iekšējo sajūtu fiksācijas.
Asociācijas par divu mākslas skolu un tradīciju dialogu apstiprina izstādes anotācijā iekļautais Helēnas Heinrihsones citāts: "Gleznas uztveramas kā attīstības ābece ar akvareļkrāsas vieglumu un joku pieskaņu – latvieši, zaglīga tauta, kas dzīvo kokos, un igauņi – kūdras purvu agrīnie iemītnieki."
Foršu cilvēku ieskauti
Pāru izstādes mākslas dzīvē ir izplatīts žanrs, taču bieži skatītājs nespēj līdz galam saprast, kas virza konkrētos savienojumus, proti, kādā nolūkā tiek izvēlēti un kombinēti mākslinieki. Marko Meetamma un Helēnas Heinrisones duets neapšaubāmi ir spēcīgs, un tie ir mākslinieki, kuri nepazudīs uz otra fona un nepakļausies otra mākslinieciskajai atmosfērai. Taču mazliet piesardzīgu dara atminēšanās, ka tā nebūt nav pirmā reize, kad Helēnas Heinrihsones darbi galerijā Māksla XO tiek eksponēti līdz ar kādu ārvalstu mākslinieku, – šīgada martā notika kopīga izstāde ar Mišelu Kasteņē, savukārt pirms pāris gadiem bija aplūkojams Helēnas Heinrihsones veltījums gleznotājam Aleksam Kacam.
Gleznieciski dialogi ieguvuši pastāvīgu vietu mākslinieces daiļradē, taču es labi spēju iztēloties viņas darbus arī pašpietiekamā vienatnībā, un jādomā, vai pāru izstāžu organizēšana nav drīzāk kāds mārketinga triks, ar ko pievērst lielāku uzmanību galerijas piedāvājumam. Ja tas iedarbojas stimulējoši uz mākslinieka daiļradi, kāpēc gan ne.
Izstādi pavadošajā tekstā Marko atminas savu otro tikšanos ar Helēnu 2018. gada mesē ArtVilnius: "Sēdējām ArtVilnius VIP Lounge un dzērām fantastiskus, kvēlojošus kokteiļus, zilas gaismas un foršu, melnā tērptu cilvēku ieskauti." Uztvēru Marko jauko ironiju, taču arī šī izstāde atgādina VIP Lounge situāciju – VIP līmeņa mākslinieki rada mākslu mākslas dēļ, priecājas par to un viens par otru. Viss ir forši.
Izstāde
Kā Marko Meetamms satika Helēnu Heinrihsoni
Galerijā Māksla XO līdz 7. oktobrim
Aizsajūsmasaizrāvāselpa
melnais humors
Tine