Foto: Kristaps Kalns, Dienas mediji

Izrādes Mans nabaga tēvs recenzija. Nabaga gailis un nabaga tēvs

Autorizēties

Pievienot komentāru

Rādīt labākos

8 komentāri

11. oktobris, 2014, 13:54

Daudz redzējies

Kad teātrī rādīs ko vairāk par . . ., tad pirkšu biļeti un skatīšos.

Atbildēt
2
0

10. oktobris, 2014, 12:49

Marī

"Savstarpējā saziņā varoņi bieži vien nevis sarunājas, bet izkliedz savu sakāmo, veroties zālē." Pēc recenzijām spriežot Rozentāls bieži apmeklē Nacionālo teātri un dīviani, ka nav pamanījis, ka šādu bļaurēšanu uz skatītāju nevis runāšanu ar partneri daudzi aktieri un režisori kopj jau gadiem. "Annā Kareņinā" pat visi Rogas/Kareņinas mīlas dialogi tika runāti uz skatītāju, uz Vronski/Liuziniku gandrīz ne reizi nepaskatoties.

Atbildēt
4
0

9. oktobris, 2014, 14:11

Skribents007

Vienkārši- dramatiskais materiāls, kas (no izrādē redzētā, lasījis neesmu) nav luga. Šo tekstu Seņkovs par izrādi nespēja padarīt. Tā ka materiālu izvēlas režisors, visi pārmetumi Seņkovam. Arī par grafomāniska teksta paņemšanu iestudējumam. No dzīves norakstītas netipiskas sarunas- nav luga. Vairums laukos dzīvojošo cīnās par iztikšanu. Nabadzība nenozīmē trulumu un slinkumu kā obligātas piedevas. Ja autore to visu norakstījusi no ģimenes locekļiem un citādas ģimenes nav redzējusi, man viņas žēl. Uzaiciniet kāds pie sevis, lai redz, kā ļaudis dzīvo. Ventspils rakstnieku mājā izklaidējoties par īsto dzīvi nevar uzzināt.

Atbildēt
11
2

9. oktobris, 2014, 15:31

a ko nu

drosmīgi gan -paslēpdamies zem pseidonīma skribelēt muļķības, tak pilnmēness un nepiepildīti mērķi

9. oktobris, 2014, 13:56

Ieva

Homofobisks nosaukums - nabaga gailis.

Atbildēt
7
3

9. oktobris, 2014, 15:05

še ,tev, mirtante!

Man patika ziņās bija ka ru poliči bija aizturējuši vienu režisoru , kurš pēcāk sūdzējās un rādija zilumus ka ir sists . Poliči atbildēja ka viņam tas patīk, sadomazohistiskas noslieces, lūk

9. oktobris, 2014, 13:28

Kate

Manuprāt, vismaz daļa, protestē nevis par fakta konstatāciju un vispārīnājumu, bet gan tieši par izpildījumu un režisora neizdevušamies idejām, teiksim tā. Tā izrāde vienkārši nav baudāma, lai kā mēs piekristu vai nepiekristu, gribētu vai negribētu sevi asociēt ar konkrētiem tēliem vai situācijām. Aizgāju pēc 1.cēliena - mans laiks ir vairāk vērts par šo. Skatītājs tomēr ir jāciena (tas attiecas gan uz Latgola, gan Mans nabaga tēvs), nevar visu novelt uz "viņi nesaprata".