Izrādes Mans nabaga tēvs recenzija. Nabaga gailis un nabaga tēvs

Vienkārši- dramatiskais materiāls, kas (no izrādē redzētā, lasījis neesmu) nav luga. Šo tekstu Seņkovs par izrādi nespēja padarīt. Tā ka materiālu izvēlas režisors, visi pārmetumi Seņkovam. Arī par grafomāniska teksta paņemšanu iestudējumam. No dzīves norakstītas netipiskas sarunas- nav luga. Vairums laukos dzīvojošo cīnās par iztikšanu. Nabadzība nenozīmē trulumu un slinkumu kā obligātas piedevas. Ja autore to visu norakstījusi no ģimenes locekļiem un citādas ģimenes nav redzējusi, man viņas žēl. Uzaiciniet kāds pie sevis, lai redz, kā ļaudis dzīvo. Ventspils rakstnieku mājā izklaidējoties par īsto dzīvi nevar uzzināt.

Manuprāt, vismaz daļa, protestē nevis par fakta konstatāciju un vispārīnājumu, bet gan tieši par izpildījumu un režisora neizdevušamies idejām, teiksim tā. Tā izrāde vienkārši nav baudāma, lai kā mēs piekristu vai nepiekristu, gribētu vai negribētu sevi asociēt ar konkrētiem tēliem vai situācijām. Aizgāju pēc 1.cēliena - mans laiks ir vairāk vērts par šo. Skatītājs tomēr ir jāciena (tas attiecas gan uz Latgola, gan Mans nabaga tēvs), nevar visu novelt uz "viņi nesaprata".