Kristaps Kalns

Izrādes _Savādais atgadījums ar suni naktī _centrā ir piecpadsmitgadīgais Kristofers Būns, kura vecāku šķiršanās drāma kļūst par vienu no izrādes pamattēmām. Attēlā Kārlis Krūmiņš – Kristofers un Daiga Kažociņa – Džūdija, Kristofera māte.

Izrādes Savādais atgadījums ar suni naktī recenzija. Kristofera Būna kosmoss

Autorizēties

Pievienot komentāru

Rādīt labākos

7 komentāri

13. februāris, 2017, 10:48

autoram

Ticamības moments recenzijai zūd brīdī, kad tajā parādās vārds slimība. Aspergera sindroms NAV slimība. Pirms rakstīt recenziju, derēja izlasīt programmā ievietoto aprakstu, ja nebija laika painteresēties vairāk.

Atbildēt
3
2

12. februāris, 2017, 14:23

svētie skatuves dēļi

Daudzās izrādēs aktieri kliedz, bļauj ( teksts, protams, tikpat nav saprotams), taranē cits citu, gāž cits citam ar emociju decibeliem, bet jēga no tam maza. Topā, uz izķeršanu ir vārds "peža". Izcilajās "Laulības dzīves ainās", pēc tā atskaņošanas, skatītāju zālē atskan homēriski smiekli. Jūties laimīgs, ja esi patrāpījies uz izrādi, kurā latvju teātra kritiķes nav saskatījušas nevienu fallisko simbolu, postmodernisma neierobežotos brīnumus vai krēma tūbiņu, no kuras aktrise izspiež spermai līdzīgu masu. Mākslinieki tajā visā ir iekšā, viņu psihofiziskais aparāts to visu atskaņo, visbeidzot- no TĀ sastādās viņu MĀKSLINIEKU biogrāfijas.

Atbildēt
6
4

11. februāris, 2017, 10:50

Rozenvalds

"viņa (Līga Zeļģe) lasa daļu grāmatas teksta un atslogo aktieri" Varbūt paskaitīsim, cik mums jau kopumā ir izrāžu, kurās lasa vai atstāsta. " Lāsma Kugrēna uz skatuves uznāk tikai tāpēc, lai paņemtu Kristofera somu ". Bez dziļāka uzdevuma aktrise jau braukā pa skatuvi Rancānes "šedevrā". Tāpat nekādas jēgas nav "Meitenēs", kas atgādina aģitbrigādes priekšnesumu. Dīvaini, ka izcila dramatiska aktrise NT tiek izmantota kā funkcija. "Daiga Kažociņa un Uldis Anže vairākas reizes no šī ritma izkrīt, turklāt savu varoņu pārdzīvojumus attēlo tik teatrāli". Ka Anže apmulsis, nav brīnums, jo nav iespēju izrādīt bicepsiem kopto augumu, bet Kažociņa, piemēram, Valtera Sīļa izrādē "Prāts" joprojām darbojas satriecoši.

Atbildēt
10
0

12. februāris, 2017, 10:40

sacepumi mākslas veidolā

Psihiatriskās klīnikas, galējas novirzes, diagnozes, ratiņkrēsli, grūtas dzemdības, geju sabiedrība, debilitāte, infantilitāte... Lūk, mūsu izpētes un apspēles objekti. Ne reti konstatācijas līmenī, bez cēloņsakarību meklējumiem, aktieru sejas, piemēram, nupat 2 redzētajās latviešu it kā jau spēlfilmās Latvijas tv 1. programmā neko neizsakošas, sastingušas vienā plakanā izteiksmē. Ja par šīm "mākslas" filmām runājam, tad tur redzami "aktieri", kas nav spējīgi sevī turēt tēla biogrāfiju. Viena pat esot saņēmusi balvu. Vai tam apbalvojumam virzīta kā Vaska un Gekas meita?

11. februāris, 2017, 10:55

^^^

" Rets gadījums: vienā dienā divos Latvijas teātros pirmizrādi piedzīvoja darbi, kuru galvenie varoņi ir ar tādiem vai citādiem garīga rakstura traucējumiem." Diemžēl nav gan rets, kā šķiet, tad ar traucējumiem lielos apmēros sirgst režisori. Tais skaitā, Kairišs, Ķibere, Vaivars u.c.

11. februāris, 2017, 0:13

ŠI NAV PIRMIZRĀDE, NE ARĪ ORIĢINĀLI

Lugas oriģināls vēl joprojām tiek spēlēts WestEndā! Un inscinējums ir kopēts https://www.youtube.com/watch?v=zV8dVojX384

Atbildēt
3
2

10. februāris, 2017, 16:36

Olīvija

Ja man nepateiktu, ka K.Krūmiņš tēlo ar Aspergera sindromu sirgstošu bērnu, es nepateiktu, ka ir kādas nobīdes, izņemot rūkšanu un retu reizi vecāku īpašo attieksmi, kas liecināja par kādas neārstējamas slimības esību. Tomēr pat to zinot, man nešķiet, ka arī šādi bērni nebūtu spējīgi pretendēt uz iespēju dzīvē sasniegt galvu reibinošus panākumus - kļūt par kosmonautu, radīt revolūciju matemātikā utt. Es ticu, ka ikvienam ir dota iespēja, neatkarīgi no viņa intelektuālās attīstības, rases vai tautības un šī izrāde, lai arī nav perfekta, izcils šedevrs un gada spožākais notikums, tā saprotamā veidā un ar jau izsenis pārbaudītiem izteiksmes līdzekļiem, vēlreiz atgādina, ar ko gan cilvēks atšķirās no četrkājainā radījuma...