Izrādes Šeipings recenzija. Runā ar mani

Pilnīgs sviests. žēl zemē nosviestās naudas un laika. Laikam vairs ilgi neiešu uz Daili. DŽ. lai labāk slauka ielas.

Dīcis patiešām bija garlaicīgs. Kā Henrieta raksta - neiroze piezogas no samākslotā komisma, galu galā viņš taču 'beigās laikam cieš?

Savukārt man briesmīgi patika Henrietas Verhoustinskas recenzija. Patiešām. Paaldies!

man izrāde ļoti patika un sevišķi formas ziņā - skaļi, krāšņi un izmisīgi, kas pilnībā atbilst laikmeta garam: noskaidrot neviens vairs neko negrib un nevar, jo esošās zināšanas nepiedāvā "jaunus" veidus, kā aplūkot realitāti. Paliek "dzīves māksla", un par to perfekti ir izrāde. Šis nav ilūziju laiks, un izrāde perfekti parāda, kā ilūzijas "dekonstruējas". .

Man izrāde šķita smalka paņirgāšanās par tā dēvēto "moderno", "progresīvo" pasaules redzējumu. Pavīpsnāšana par visām feministu, postpostmodernistu, tabu pārkāpēju un tamlīdzīgu "aiznekodarīt" garlaicības dzītu šokētāju "mākslu". Varbūt saskatīju to ko vēlējos saskatīt. Varbūt 'Dž. Dž, Dž. bija domājis kaut ko citu, bet mani pārliecināja pašizdomātais redzējums un man patika. Bija interesanti.