Operas Gaveins recenzija. Indīgie vēji

par mākslinieku atbildīga sabiedrība: ja nepatīk, pati vainīga, ka savā stulbībā kaut ko tādu saproducējusi. Vai esmu pareizi sapratusi galveno domu, KONCEPCIJU?

Protams, būtu bijis vismaz "jāuzmet acs drēbei" pašai, t.i. konkrētajam iestudējumam, BET... tiklīdz dzirdu/lasu, ka X operas sižetu režisors pārcēlis uz X laiku (lasi - uz kaut kādu nākotni), tā nudien šaut gribās. Nu, cik var atgremot šito "fišku"?!?! Tādi "traktējumi" jau piegriezušies n-to gadu garumā! Pilnīga sērga! Ņem kuru valsti un kuru režisoriņu gribi, neviens vairs nespēj piedāvāt vai nu ko klasisku vai patiešām oriģinālu un svaigu - tikai zelē un zelē veco košļeni, ko atkasījuši no galda apakšas. Un NN kārtējo reizi atļaujas šito atraugu apjūsmot... Kā var tik hipertrofēti ieciklēties kaut kādā vienā manierē?! Varu vēl pieņemt, ka tā strādātu viens vienīgs režisors, kuram tas būtu viņa aprobežotais rokraksts, kas nemainās mūža garumā... Bet te taču visi kā ar mēri saslimuši - pārceļ oriģinālsižetus uz nākotni... Pašiem neriebjas??? Vismaz eksperimenta pēc būtu pārcēluši uz senākiem laikiem nekā autors uzrakstījis... bet, nē! Režisoriņi ir tik "profesionāli", tik "talantīgi" un tik "ģeniāli", ka šādu paraugu vēl nav redzējuši un nespēj savās smadzenītēs to "uzradīt". Tfu! Un par sižeta šurp turp nestumdīšanu viņi pat iedomāties nevar - kur nu! Konveijers iedarbināts un nostellēts vismaz uz nākamajiem tūkstoš gadiem. Nožēlojami... P.S. Viss, ko pateicu, ir tas "punkts", kas sabojā jebkuru vērtību operas uzvedumā. Pilnīgi saprotu, ka visdrīzāk mūzikas ziņā tur bija un būs ko baudīt, priecāties un sajūsmināties, bet šitie atdarināšanas epidēmijas ķertie režisoreļi sagandē jebko, kam ķeras klāt!

Bet ja nu tā ārzemju kritiku meklēšana un (mazohistiskā? diez vai "mazohistiskā", jo, ja pašam nesāp, tad šāda darbība pēc definīcijas nav mazohistiska) citēšana nav vis provinciāla ņemšanās, bet tiešām vienkārša neuzticēšanās KD publicētajam vārdam? Jo simptomātiski ir tas, ka šāda veida darbības no komentētāju puses izsauc tieši NN recenzijas par Alvja Hermaņa ārzemju veikumiem, vai arī LNO PR teksti par LNO grandiozajiem panākumiem un ovācijām ārzemju viesizrādēs. Varbūt tomēr tas nav vis mazohisms un provinciālisms. Beigu galā, ja cilvēki spēj tās recenzijas visādās svešvalodās izlasīt un pārtulkot, tad varbūt tik provinciāli un atkarīgi tikai no pašmāju preses viņi nemaz nav? Redz nedaudz tālāk, kā par lasītāju bija (ir) pieņemts domāt pašmāju žurnālist?