Jau izrādes sākums noskaņo uz jautras nots – sterilā slimnīcas vide Mārtiņa Vilkārša scenogrāfijā ir mīlīga, tomēr rada perfektu iespaidu par nedaudz cinisko ārstu ikdienas pasauli, kurā viņi pavada lielāko daļu mūža. Un slimnieki ir tikai viens no mediķu ikdienas atribūtiem. Piederīgi šai videi izskatās bezkaislīgās dienasgaismas lampas, kas, pakāpeniski iedegoties, izrādē kalpo arī kā darbības sākuma signāls. Ventilācijas lūkas gaišajās slimnīcas sienās no iekšpuses izgaismotas ar spuldzīšu virtenēm, jūtama Ziemassvētku noskaņa. Durvju lodziņš fonā, aiz kura redzama nepārprotamā ritmā augšup - lejup kustībā slīdoša sievietes galviņa. Jauns ārsts Santa Klausa cepurītē uzstumj ratiņos jauku mironi ar tādu pašu sarkanu cepurīti galvā un «birku» ap kājas lielo pirkstu. Seksīga māsiņa izteiksmīgi pārsoļo skatuvei. Skatītājs jau plati smaida. Viņš smejas kā kutināts, kad doktors Mortimers (Edgars Pujāts), satraucies par gaidāmo uzstāšanos starptautiskā neirologu kongresā, ik mirkli nozūd WC. Arī, kad saprot, ka augšup – lejup slīdošā sievietes galviņa bija misis Mortimera, kura aiz durvīm bija kopā ar vīra labāko draugu – dakteri Bonniju, kuru moka patoloģiskas bailes no māmiņas un kurš saujām rij tabletītes. Viss ir ļoti tipiski, arī bijušās māsiņas Džeinas (Inese Kučinska) ierašanās, lai paziņotu Mortimeram, ka abiem ir 18 gadu vecs dēls, ir iederīgs ķēdes posms. Astoņpadsmitgadīgais Leslijs (Kaspars Kārkliņš) repera tērpā iemieso visas bez tēva un ne visai inteliģentā vidē auguša tīņa izpausmes. Izrādes kompozīcija, kas noslēdzas ar vēl viena bērna dzimšanu un jocīgu tēvu pārdalīšanu, ir pietiekami asprātīga. Tomēr pēc daudzsološā izrādes sākuma lēni, bet neatvairāmi pārņem sajūta, ka skatītāju tur par... muļķi. Ka viņu cenšas sasmīdināt ik brīdi un par katru cenu, ka aktieriem vienīgais virsuzdevums, kas dots – neļaujiet skatītāju smiekliem apklust! Taču kādā brīdī vairs smiekli nenāk, jo aktieru spēle kļūst samākslota, pārcentīga, pat ākstīga. Lai gan Edgara Pujāta, Egona Dombrovska un Ineses Kučinskas saspēle valdzina ar profesionāli izstrādātu tēla koncepciju, precīzām detaļām, izrādē kopumā ir daudz «sasmērētu» vietu. Gribētos sajust kaut ko vairāk par joku plēšanu, par anekdoti. Ir jau dažas detaļas, kas varētu likt sajust, ka skatītāji mazliet smejas par sevi – savām atkarībām, psihiskajām novirzēm, paviršajām attiecībām. Tomēr labi domāto vēstījumu nojauc sīkumi, kas ir, atklāti sakot, prasti. Absolūti neattaisnojas puiša ieģērbšana vecas kundzītes tērpā, kurš turklāt ir tik neveiksmīgi darināts, ka, kundzītei noģībstot uz skatuves, no šaurajiem rozā svārkiem nepārprotami spiežas ārā miesas daļas, kas nav raksturīgas sieviešu dzimumam. Neērti skatīties. Un nelīdz pat mēģinājums šo mazliet piedauzīgo siluetu piesegt ar rokassomiņu. Teatrāli un nepārliecinoši izskatās pusdzīvā, nopolsterētā saimniecības māsa, nesaprotams ir seržanta tēls jaunas blondīnes veidolā. Dīvainais dzimumu un vecumu kokteilis iestudējumā šķiet kā pārdozēta sāls pie zupas. Pamuļķīga ir večuka skraidelēšana pamperā pēc iepriekš meistarīgi tēlotās spēles ar ratiņkrēslu un mobilo pacienta gultu. Iestudētās kustības dažkārt ir kā nevietā piekarināts medālis. Piemēram, seksīgā māsiņa un mazliet perversais, ņiprais interns pēkšņi finālā izpeld uz skatuves kā cēls deju pāris un sniedz tādu kā dejo ar zvaigzni priekšnesumu. Diemžēl interns kļuvis par līgani dejojošu fraku, bet seksīgā māsiņa pārtapusi deju skolas teicamniecē, kas ietērpta bāli rozā, šļauganā kleitā. Izrādes finālā skatītāji aplaudē gana dūšīgi, un var jau būt, ka Kūnijs nesīs augļus teātra kasē, tomēr mazliet žēl, ka Liepājas teātris, kurš tik augstu bija pacēlis profesionalitātes latiņu pagājušajā sezonā, nav mācējis nostiept komēdijas trosi pietiekami spraigi, lai virves dejotāju meistarība tiešām sajūsminātu.
Ģimenes lietas. Liepājas teātris.
Lomās: Edgars Pujāts, Anete Berķe, Egons Dombrovskis, Everita Pjata, Gatis Maliks, Ilze Būde, Inese Kučinska, Kaspars Gods, Kaspars Kārkliņš, Leons Leščinskis, Sandis Pēcis, Signe Ruicēna, Viktors Ellers.
Režisors Rolans Augustīns A., scenogrāfs Mārtiņš Vilkārsis, kostīmu māksliniece Kristīne Abika, kustību konsultante Ingrīda Lūre, gaismu mākslinieks Mārtiņš Feldmanis.