Satikšanās pirms šķiršanās – pirms Liepājas teātra 108. sezonas pēdējās izrādes telefonsarunā ar KDi sacīja aktieris Mārtiņš Kalita. Sezona tika noslēgta ar šī gada jubilāra dzejnieka un dramaturga Raiņa jaunības traģēdijas Indulis un Ārija iestudējumu, kuru radījis krievu režisors un horeogrāfs Sergejs Zemļanskis un kura stāstu aktieri izstāsta bez vārdiem, izmantojot vien sava ķermeņa valodu. Izrādes darbība risinās kuršu brīvības cīņu laikā XIII gadsimtā, kad viņus vēlas pakļaut gan vācieši, gan lietuvieši. Kara apstākļos uzplaukst kuršu vadoņa Induļa un vācu bruņinieku vadoņa meitas Ārijas mīlestība, kam jāstājas pretī tautu naidam, karam, aizspriedumiem un atšķirīgajai reliģijai.
Šī iestudējuma pieteikums bija viens no trijiem, kas uzvarēja radošajā konkursā Modini kanonu! Rainis un Aspazija, kuru rīkoja Latvijas Rakstnieku savienība, Latvijas Teātra darbinieku savienība, Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja, Memoriālo muzeju apvienība, un saņēma finansiālo atbalstu. Novatoriskā dejas teātra izrāde ir izpelnījusies gan kritiķu, gan skatītāju atzinību. Liepājas teātra apmeklētāju balsojumā šis darbs ir ieguvis otro vietu (par šīs sezonas veiksmīgāko izrādi tika atzīta režisores Lauras Grozas-Ķiberes iestudētā rakstnieka Džordža Orvela utopiskā realitāte 1984, trešajā vietā ierindojusies Jana Villema van den Bosa pasaka pieaugušajiem Zelta pods).
Augustā Liepājas teātra izrāde Indulis un Ārija būs skatāma Rīgā – Dailes teātra Lielajā zālē.
Domu spēks
Mārtiņš Kalita atklāj, ka viņa pirmā iepazīšanās ar režisora Sergeja Zemļanska daiļradi notikusi 2013. gada oktobrī, kad Liepājas teātrī bija iespējams noskatīties viņa veidoto iestudējumu Mātes druva pēc Čingiza Aitmatova stāsta Mātes druva motīviem. Tajā mākslinieki savas jūtas un emocijas izteica ķermeņa valodā un meklēja atbildi uz jautājumu – ko mums šodien nozīmē jēdziens "tēva mājas". "Jau nākamās vasaras karstumā sākām fiziski aktīvi strādāt," atceras Mārtiņš Kalita, kuram Sergejs Zemļanskis uzticēja galveno – kuršu virsaiša un Embūtes pils valdnieka – lomu. Skatītāju vērtējumam šis darbs tika nodots pagājušā gada septembrī.
Kuldīgas pils vācu komtura meitas Ārijas lomas atveidotāja Liene Grava šo Liepājas teātra izrādi vispirms novērtējusi kā skatītāja. "Es to izbaudīju no sākuma līdz galam un, šķiet, nepamirkšķināju ne aci," stāsta horeogrāfe, kura ir ieguvusi Spēlmaņu nakts balvu nominācijā Gada kustību māksliniece par Liepājas teātra iestudējumiem Piafa un Sasodītais sarkanais mēness un tagad izmēģina spēkus aktiermeistarībā. "Es biju sajūsmā par šo izrādi, pēc kuras noskatīšanās pie sevis nodomāju, cik jauki būtu nodejot kaut ko tamlīdzīgu," atklāj Liene Grava, kura pēc neilga laika Ārijas lomā aizstājusi gaidībās esošo Liepājas teātra jauno aktrisi Lauru Jerumu.
Dvēseles stīga
Šī izrāde galvenokārt ir par spēku un mīlestību: vīrietis ir spēks un sieviete – mīlestība, uzsver režisors Sergejs Zemļanskis. "Kaujā ar vāciešiem kurši cietuši sakāvi, viņu pils ir ieņemta, un ir daudzi kritušie," tiek aprakstīti XII gadsimta 40. gadu notikumi, kuri Induli maļ kā dzirnakmeņi, un visi grib karot, karot, karot. "Viņam piemīt vīrišķīga goda izjūta, cieņa un atbildība pret savu zemi un tautu, kā arī līdera spējas," raksturo Mārtiņš Kalita, kura varoni mīlestība izsit no ierastajām sliedēm, taču tās staros arvien skaidrāk izgaismojas Induļa pārliecība par kara bezjēdzību un vēlme pēc mierīgas līdzāspastāvēšanas.
Liene Grava uzskata, ka izrādes stāsts ir emocionālāks nekā luga un izraisa lielāku līdzjušanu abiem galvenajiem varoņiem, jo pēc Raiņa darba izlasīšanas viņa nav sajutusi gaidīto pēcgaršu. "Mūzika un kustību partitūra piešķir dinamiku un spēku," akcentē Liene Grava.
Oriģinālmūziku iestudējumam Indulis un Ārija ir radījis komponists Pāvels Akimkins. "Es sēdēju savā grimētavā, lasīju lugu, un pa skaļruni skanēja viņa sarakstītā mūzika, kuras fonā teksts ieguva negaidītu vieglumu," stāsta Mārtiņš Kalita. Tieši mūzika ir šīs Liepājas teātra izrādes dvēsele, kuras stīga vispilnvērtīgāk ievibrē kopā ar Maksima Obrezkova veidoto scenogrāfiju un Mārtiņa Feldmaņa gaismām.
Nebeidzama cīņa
Liene Grava domā, ka Liepājas teātra iestudējums Indulis un Ārija, kas ieguvis tik mūsdienīgu izteiksmi, varētu ieinteresēt jauniešus, kuri no cita skatpunkta paraudzītos uz Raiņa tekstiem un ieraudzītu tos ārpus obligātās izglītības programmas rāmjiem – caur kustību. Viņa kā veiksmīgu piemēru min arī laikmetīgās dejas izrādi Viens un Divi, kuru veidojusi horeogrāfe Olga Žitluhina un dejas apvienības Ārā jaunie dejotāji. Tās iedvesmas avots bijusi abu Latvijas literatūras dižgaru Raiņa un Aspazijas sarakste, kura ilgusi 35 gadus un kurā ir 2499 vēstules latviešu, krievu un vācu valodā; tajā tiek citēta izrāde Velosipēds, kurā tika izmantota Raiņa pirmā luga Pusideālists.
Arī Martiņš Kalita nav pārliecināts, vai mūsdienās ir iespējama Raiņa lugu interpretācija uz skatuves attiecībā viens pret vienu, jo ir ļoti mainījusies pati dzīve un kultūra. Viss skaidrs, ejam tālāk – cilvēku uztvere pieprasa arī koncentrētāku tekstu, kas izrādē tiek izstāstīts vienā cēlienā, taču režisoram Sergejam Zemļanskim esot izdevies precīzi saglabāt Raiņa darba iekšējo pasauli. "Tā ir bezizeja – tā ir nebeidzama cīņa, kurā viena cilvēka bojāeja neko nemaina," pesimistisku ainu ieskicē aktieris. Viena cilvēka dzīve ir svarīga tikai atsevišķiem cilvēkiem, nevis masai, kura iestājas par kaut ko vai pret kaut ko, tāpēc Indulis izvēlas mīlestību.
Indulis un Ārija
Dailes teātra Lielajā zālē 14.VIII plkst. 19, 15.VIII plkst. 18
Biļetes Biļešu paradīzes tīklā EUR 10–20