Baleta viencēlienu pirmizrāde Trīs tikšanās ļaus vērot, kā trīs dažādi laikmetīgā baleta meistari izjutuši latviešu komponistu mūziku. Pētera Vaska Otrā stīgu kvarteta ziemeļnieciski lakoniskās un skaudri emocionālās mūzikas lasījumu Elēģija piedāvā jaunā argentīniešu horeogrāfijas zvaigzne Štutgartes baleta horeogrāfs Demiss Volpi. Riharda Dubras Klavierkoncerta (3. Liepājas koncerts) mūzika iedvesmojusi Bratislavas baleta māksliniecisko vadītāju Mario Radačovski. Georga Pelēča gaišajā, sirsnīgajā skaņu pasaulē, kura godina angļu baroka ģēniju Henriju Pērselu, horeogrāfes karjeru sāk izcilā amerikāņu primabalerīna Bridžeta Breinere.
Mūzika skanēs dzīvajā izpildījumā ar Atvaru Lakstīgalu pie diriģenta pults. "Ir tapuši oriģināli un interesanti baleta darbi, kuri varbūt pat mainīs mūsu priekšstatus par mūsdienu horeogrāfiju," priecājas Latvijas Nacionālā baleta mākslinieciskais vadītājs un notikuma idejas autors Aivars Leimanis. Projekts Trīs tikšanās ir iekļauts Rīgas 2014 programmā.
"Štutgartē ir mūzikas veikals, kurā vienmēr eju klausīties diskus. Kad sāku interesēties par Pēteri Vasku, atklājās, ka veikala īpašnieks viņu personiski pazīst. Viņš uzaicināja mani uz koncertu Ludvigsburgā, kur mana tautiete argentīniešu čelliste Sola Gabeta pirmatskaņoja viņa čella koncertu. Aizskatuvē ieraudzīju Vasku pazemīgi tupam uz ceļiem čellistes priekšā un dodam pēdējos norādījumus," par savu iepazīšanos ar latviešu komponistu stāsta Demiss Volpi, kurš veido jau otro iestudējumu ar viņa mūziku. Štutgartes baletā iestudētā baisā baletpasaka Krabats, kurā skan Pētera Vaska, Filipa Glāsa un Kšištofa Penderecka opusi, šogad novērtēta ar Vācijas Dejas nākotnes balvu.
"Parasti vispirms uzrakstu libretu un tad meklēju mūziku, taču šī bija pirmā reize, kad ļāvu mūzikai sevi vadīt," Demiss Volpi atklāj, kā Rīgā veidojis Elēģiju par Pētera Vaska stīgu kvartetu. "Šajā poētiskajā mūzikā izjutu skaudru konfliktu starp brīvību un nebrīvi, tāpēc mans stāsts ir par brīvību un cerību, kas nekad nebeidzas." Divdesmit astoņus gadus vecajam Argentīnā dzimušajam māksliniekam Pētera Vaska mūzikas iekšējā spriedze atsauc atmiņā vecāku dzīvesziņu – lai izdzīvotu diktatūras režīmā, izliecies, ka neko neredzi. Lieki nerunā! "Tomēr dažiem ir drosme skatīties briesmām acīs un mēģināt pretoties. Mans vēstījums ir par individualitāti, kas atrod spēku izrauties no grupas varas," Demiss Volpi atklāj savu domu.
"Biju pārsteigts, cik skaista, bagātīga, vērienīga, taču arī ļoti poētiska un intīma ir Riharda Dubras Klavierkoncerta partitūra. Kauns atzīties, ka agrāk vispār nebiju dzirdējis latviešu mūziku," atklāj slovāku horeogrāfs Mario Radačovskis. Arī viņa stāsts būs par brīvību visos tās aspektos. "Brīvību mēdz uztvert kā pašsaprotamu, taču to var zaudēt. Mūsu zemēm – Slovākijai un Latvijai – bijuši līdzīgi centieni pēc brīvības, un Brīvības piemineklis, ko var redzēt no teātra, simbolizē kaut ko ļoti skaistu un spēcīgu, vienlaikus arī trauslu, ko varam pazaudēt kuru katru brīdi," piebilst horeogrāfs.
Mūzika rosinājusi iztēlē abstraktu stāstu, kura galvenos varoņus – vīrieti un sievieti – attēlo nevis viens, bet ducis dejotāju, skatuves darbībā iesaistot arī pianistu, solistu Endiju Renemani. Dejotāji vienādas krāsas kostīmos asociējas arī ar sabiedrību. "Man patīk, ka horeogrāfs domā vērienīgi – no intīmām kamerainām līdz masu skatiem, no mīlas ainas līdz cietumam un brīvības manifestācijai," saka Rihards Dubra. Vērojot iestudējumu, komponistam pat licies, ka horeogrāfs ir noskatījies viņa iekšējo sajūtu filmu.
Kantāti Godinot Henriju Pērselu (2009), kuru Georgs Pelēcis bija radījis trim kontrtenoriem un seno mūzikas instrumentu orķestrim britu baroka meistara 350 gadu jubilejas atcerei, Vācijā rezidējošā amerikāņu primabalerīna Bridžeta Breinere bija atradusi interneta vietnē YouTube. Horeogrāfi aizrāvis mūzikas senatnīgais, barokālais skanējums sazobē ar mūsdienīgo XX gadsimta minimālisma enerģiju.
"Ir kaut kas iedvesmojošs, taču arī biedējošs būt mākslas mantojuma turpinātājiem. Mēs mācāmies no lielajiem pagātnes māksliniekiem, bet bēgam, lai darītu savu," filozofē horeogrāfe. Tomēr balets būšot par gluži personisku prieku radīt skaisto. Jauniestudējumā dziedās mecosoprāni, vēsturisko kolorītu radīs divas baroka trompetes.
Trīs tikšanās
Baleta viencēlienu pirmizrāde Latvijas Nacionālajā operā 26., 27.IV plkst. 19
Biļetes Biļešu paradīzes tīklā EUR 5–55