Aicina uz sarunu ar aktieriem par tēla un spēles veidošanas principiem

Paldies par diskusiju. Izgrozījāt mani kā uz cepamā iesma, bet jūtos ciešami, jo ir atrasts kopējs saprašanās punkts- bezdibenis, tad jau uzdrošinos cerēt, ka tas apveltīts ar dziļumu. Saimnieks gan neesmu (man nav ne kroga, ne restorāna, ne kādas kolonnas doriskā stilā), arī Pavēlnieks ne ( nav pat harēma). No akmens pagraba ( bez žults) izceļu burku ar pīlādžu zapti, iekampju karoti un jūtos atkal jauns.Saudzēju sevi un to pašu vēlu arī Jums.Dots, kā sacīt jāsaka, atdodas.Visu labu, līdz nākamai reizei!

Pateicos par pamācībām, Manu Saimniek un Pavēlniek. Man, kā jau no akmeņu kārtas nākušam, līdz ar pavasara sauli arī iekarst vieglāk padodas, taču pēc Jūsu labvēlīgā ieteikuma turpmāk izvairīšos no vispārinājumiem un runāšu skaidru kā ūdens avotā valodu. Ļoti žēl, ka pārpratāt manu saīsinājumu naj?, kas radās tikvien kā bijībā nerakstot Jūsu vārdu pilnā garumā, tā sacīt, aiz bailēm, ka nejaušs burtu misēklis neiezogas un mani neizblamē. Esmu spiests atkal apliecināt savu zemākās kārtas stāvokli, jo, lai arī tehniski (cik nu man tā varēšana nojaust no mūsu neizdevušās pēc Jūsu vērtējuma sarunas) esmu jaunāks, man joprojām grūti aprast ar personu īpašvārdiem, kas izskatās pēc jautājuma teikuma. Katrā ziņā pazemīgi lūdzu Jūs nepārsteigties naj? skaidrojumā (ak vai, kādas šausmas Jums nācies pieredzēt, apmeklējot viduvēju būtņu bezdvēselisko vergu izrādes!). Lūdzu, saudzējiet sevi un neskatieties tādu aptraipošu neprātu. Vienu gan neizprotu (bet, protams, kur nu man) - palasot to pašu pieminēto Dostojevski, ellīgi grūti atrast kaut vienu varoni ar sirdi baltu kā dimanta oliņas... Tāda reiz laikam tā cilvēka daba - katrā pa melnumam un akmenim. Kaut arī viņš taču teica, ka skaistums glābs pasauli. Bet, kā mani māca mans astrālais akmeņvadis - esam uz zemes, lai mācītos sadzīvot un, Jūsu vārdiem runājot, ticēt, ka patiesas vērtības nav pazudušas. Cik savādi, ka Jūsu bilstie vārdi par bezdibeni atbalsojas manī, kā kad pats tos būtu teicis.

Jauki, mūsu pašreizējam, diskutablajam kultūras līmenim ir uzradies līmeņrādis, ar ko arī apsveicu! Banda, intrigu pīšana? Vai tas var būt? Labi vēl, ka ir arī uzticība.

Par to ko Jums devis teātris var spriest pēc Jūsu komentāru kultūras līmeņa :( Un cik zinu Latvijas teritorijā dzimtbūšana atcēla 19.gs, tā kā runas par aktieru bezpalīdzību ir liekas, diez vai var iedomāties vēl kādu profesiju kurā būtu tik cieša "banda", savstarpēja uzticība un kas slikti arī intrigu pīšana kolektīvā kā aktieru vidū.

Tukšimento, Žultskakmeņa j-gs, un meli, un daiļa tukšvārdība. Tieši vakar Jūs pie manis nevarējāt ciemoties, ja nu vienīgi astrālā veidā,jo manis, ak žēl, nebija mājās. Būtu kā tupezis sēdējis, ja nojautis to laimi, ko Jūs man veltāt. Jāsaka, ka man ir sūdīgāk kā Jums,Žultsakmeni, jo taļāk dzīvoju, jo mazāk zinu. Piemēram nezinu, ko nozīmē Jūsu valodas spraudeklis NAJ. Vai tas ir kā krieviem starp katru otro vārdu na-uj, vai kaut kas tāds kā rullē, kā reāli? Neesiet tik iekarsīgs! Šlaka tagadiņ ķer arī jaunus cilvēkus. Uz cirku Jums nebūs jāiet, aizčāpojiet uz "Maksi un Moricu". Tur tikai vingro un pletē skaļu,bezgaumīgu mūziku. Pat bērni, kas ar vispatiesāko jūsmu iesāk skatīšanos, beigās pagalam sašļūk. Un brīnumainākais ir tas, ka Regnāqrs, kurš izcili darbojas "Kaimiņistabās"un pieveic Dostojevski, nezina, ko iesākt ar bērniem. Pateicos, ka izprotat mani kopš dzimšanas. TEĀTRIS tiešām ir ALTĀRIS un tas prasa ziedošanos, ko šais laikos maz kurš var atļauties, jo visur jāpaspēj. Nevienam arī nedrīkst runāt pretī, lai nepārmet pār bortu. Aktieri ir Vergi, kas izpilda viduvēju, režisora vārdu nesošu, būtņu rīkojumus. Liks izģērbties,lūdzu, pauti vien nošvankosies! Ja vajadzēs arī drāzīsies. Apspriedīs vagīnas un izrādīs peņus. Pašcieņas nekādas.Darīs jebko, kas saistīts ar fizisku rīkošanos, bet dvēsele tā arī tukša vien paliks.DVĒSELE- kas tad tā vēl par telpu? Diemžēl, Jums tiešām nebūs iespējas daudz ko baudīt, tāpat arī man ne. Bet es ticu, ka patiesas vērtības atgriežas, sirdsmīļo Žultsakmeni. Izvairieties no daudziem vispārinājumiem, tas uzpūtina. Neesmu nevienu VIETNI nonicinājis, taču esmu ne vienā vien tādā pabijis. Neesmu ne izmisis, ne nomākts, bet jūtos Valsts svētku dienā tikpat kā ar ordeni apbalvots- uzziņu, ka manu iespējamo žults- akmeni jau privatizējis kāds cits. Varējāt gan izvēlēties kādu garīgu mantu.Bet vienalga- vissirsnīgākais paldiesiņ! Neskūpstiet manas kurpes, jo to man nav- es staigāju plikām kājām vai, kā pirmā brīvvalsts pārvaldīošana lika, PASTALĀS,. Esmu arī jau sagatovojis baltas, jaukas čībiņas. Ja man ir kā žēl, tad vienīgi tā, ka nespējam sarunāties. Paaudžu starpā bezdibenis un nevēlēšanās SEV līdzās vēl kādu redzēt, kam varētu būt kādi- citādi ieskati. Lai dzīvo sauklis- VISS SĀKAS AR MANI! PIRMS MANIS NAV BIJIS NEKĀ un pēc manis būs tikai ūdens plūdi! Jauku dienu un čomošanos atziņu lokā!

Ak, žultainais un viedais žultasakmen! Man tiešām žēl, ka Jums nebija lemts redzēt tik izcilas aktrises kā Antra Liedskalniņa un Dina Kuple, kā arī daudzas citas teātra zvaigznes. Tās tiešām bija zvaigznes, kuras saviļņoja tūkstošiem skatītāju siržu. Diemžēl šodienas teātru repertuārs un režirosu nemainīgais skatiens uz dzīvi caur kājstarpi nedod aktieriem iespēju veidot sevi par personībām. Šodienas režirori lielākoties aktieri izmanto tikai un vienīgi savu ambīciju apliecināšanai vai murgaino fantāziju iemiesošanai. Šodien izrādes neveido kāda aktiera talanta atklāsmei, viņa izaugsmei. Diemžēl izrādes kā raibā karuselī zib gar acīm, neatstājot dziļākas pēdas skatītāju sirdīs. Es ceru, ka reiz tomēr pienāks laiks, kad uz skatuves atgriezīsies lielie monumentālie iestudējumi, kad režisors neizvaros klasiķu darbus, lai veidotu kaut ko viņam vien saprotamu. Es ceru, ka režisori piecelsies pilnā augumā, paskatīsies apkārt un sapratīs, ka uz dzīvi var skatītites ne tikai caur kājstapri, ka cilvēkam bez dzimumorgāniem ir arī sirds un dvēsele. Dzīve nav viena vienīga miskaste, bet to var ieraudzīt tikai tas, kurš stāv taisnu muguru un lūkojas uz apkārtējo ar atklātu un redzošu skatienu. Bet žultaskameņus var ārstēt. Šodienas medicīna šajā jomā ir sasniegusi labus rezultātus.

es visu zinu vislabāk. vakar paviesojos pie augsti pārcilvēciski godājamā aprīļa joka ekselences, tāpēc tagad esmu vieds un varu jūs visus pamācīt, jo man ir gan saprašana, gan pieredze. kā jau žultsakmens esmu ar saviem klientiem izteikti tuvs un varu un arī uzdrošinos (jā gan, abrīnojiet mani!) personiski uzrunāt uz Tu arī nap? - jums pārējiem nesasniedzami pār jums pārāko visos līmeņos kungu, kura gods neļauj sasmērēties, caur neizmērojamām ciešanām runājot uz Tu ar nožēlojamo tagadnes pīsli (lasiet - jebkuru no jums, jo jums nepiemīt nekā, kas būtu viņa cienīgs, jo jūs, prastie, esat putekļi, zemākiem no zemākajiem un netuvoties jums pat vulkānisko putekļu līmenim). atklāšu vispirms noslēpumu tiem prastajiem, kam pie dūšas iet vingrojumu apjūsmošana - mūsu cirkā gan diezkādu klasi nerāda, tāpēc sameklējiet vien kādu tv sporta kanālu, jo tas jums vispiemērotakais. otrkārt, vēlos vērsties pie tiem, kas ir ģēniji jau kopš dzimšanas, visu zina, saprot, spēj un kam ir nojausma par VISU TEĀTRA GODĪBU, kas rada tikai šedevrus un nesit laiku - glābiet naj?, jo viņš, kā redzams, atrodas dziļā personiskā un teatrālā krīzē, kas neganti un necilvēcīgi spiež šo teātra altāri rožu ziedlapām glāstošo kungu pārkāpt savus visciešākos principus un čalot šai necienīgajā vietnē. treškārt, ja mans mīļotais naj? vēl tomēr reizi, tumšās nākotnes izredžu nespēka un nejaukā vārguma mākts pakavēsies še - ak Augstība Visu Izprotošais, apžēlojies jel par šīm mazajām dvēselītēm, kam diemžēl vairs nebūs iespēja baudīt Liedskalniņas un Kuples tēlu varu, kas turklāt ģībst (lai cik neticami tev tas šķistu, bet kā jau žultsakmens, esmu redzējis) arī Bonātes, Zariņas, Znotoņa un Āboliņa darba lielumā. vai gan neesi dzirdējis senu latviešu gudrību, ka darbs dara darītāju? un, ja reiz esi tik nomākts un izsamisis, tad varbūt pieliec savu mazo pirkstiņu nevis, lai sūrotos par situāciju, bet gan - lai to uzlabotu. neizmērojamā godbijībā, cieņā, mīlestībā, pazemībā, skūpstu jūsu kurpes purngaliņu JŪSU žultsakmens

Lamājāties, cik gribat, no savām domām neatsakos. Ar retiem izņēmumiem aktieri šodien no kulisēm uzslīd un kulisēs arī aizvelkas. Ja jaunajam aktierim piemin tādu terminu kā lomas emocionālā biogrāfija, tad parasti atskan jautri smiekli. Toties gandrīz visi veikli kustas, vingro un dzied, bet tikai ar mikrofoniem (un pie reizes tajos turpina arī runāt). Vēl jau pastāv iespējas paša spēkiem aizrunāt līdz pēdējai rindai tā, lai tur sēdošajiem nav jāiet mājā. TĒLA radīšana ir kļuvusi par aktierim neaizsniedzamu tāli.Vingrojumus, ja gribas, var aplūkot cirkā. Jūs, CILVĒK, jau ar to vien nevarat būt mans sarunu biedrs, ka svešu otru cilvēku bez aizķeršanās tūdaļ uzrunājat ar TU.Tāds līmenis. Paldies par vēlējumiem.Pašaizliedzīgi esmu strādājis gan. To jau nedara tikai uz skatuves. LUĪZĪT, ja gribas būt iekarsīgai, lūdzu, bet nevajag no teikuma patvarīgi atadalīt daļu, turklāt būtisku.Un, ko tad Jūs darītu, ja satiktu mani? Būtu pārliecināta un pārliecinoša? Jūs prasāt piemērus. Ar dažiem šo tēmu nevar izrunāt. Labi, būšu augstprātīgs un pāris nosaukšu: Znotiņš Ziedoņa lomā, Zariņa un Āboliņš- "Revidenta"parī, izcila ir Dace Bonāte Billes lomā, radot ne tikai TĒLU, bet uzrādot prasmi strādāt ar tekstu, kad darīšana ar lielākiem apjomiem. Antras Liedskalniņas un Dinas Kuples darbs...Jūs spiežat mani darboties neētiski, jo katram ir vajadzīgs klāt izvērstāks paskaidrojums. Šo uzskaiti atļāvos tikai tādēļ, lai jūs, tie mutes bajāri nedomātu, ka kāds no jums dikti nobijies. Es varu arī saprast to, ka ir izaugusi paaudze, kam nav pat nojausmas,ko teātris VISĀ SAVĀ GODĪBĀ spēj radīt un dot skatītājiem. Noskatāmies dažus pašpietiekamus veikumus un domājam, ka tas jau ir viss. Par to jau arī tiek apzināti gādāts. Es jau nevaru šeit rakstīt grāmatu, visos laikos ir pulcējušās kompānijas, kas ar to vien nodarbojas kā "rada jaunu, nebijušu teātri". Ieguvums bieži vien ir- tukši nosists laiks. Uzskati mēdz būt dažādi. Lai paliktu tikai svaigākie un jaunākie, drusciņ jāpagaida. Daži citi vēl nav miruši un sklroze viņus nav saēdusi. Priecīgu čalošanu un ziņkārošanos !

oo, es gribētu Jūs sastapt diskusijā. Man ļoti interesētu viedoklis par to, kāpēc tieši tēls ir radošas darbības summa. Un, protams, ziņkāro arī piemēri aiz falšas daudznozīmības slēptai blefošanai un kāds skaists pretstats.

uj, cik labi, ka ir internets, kur pavemt, vai ne? ceru, ka pats ikdienā pašaizliedzīgi strādā, lai uzlabotu situāciju Latviešu skatuvē. lai tev laba veselība un mazāk nelabas dūšas.

Viens pretendents uz šādu sarunu ir un tas ir Kaspars Znotiņš. Jarovojs un sieviete - spridzeklis Ināra Slucka lai vēl paklusē. Ja tēma būtu "Kā veidot primitīvu risinājumu darbībā un aptuveni pieveikt lomu", tā cita runa. Bet TĒLS ir virsvērtība, ko sajūtam līdzīgi pēcgaršai, radošas darbības summa.Latviešu skatuvē pašreizējā laikā TĒLU tikpat kā nav. Ir vispārīga ( bezbiogrāfijas- pāgātnes, tagadnes, nākotnes) darbošanās, rosīšanās, pašmērķīga atraktivitāte, blefošana, kas slēpta aiz falšas daudznozīmības. Bet neko jau noslēpt nevar, uz skatuves viss kā rentgenā redzams. Lai nu jums veicas ar ziedojumiem. Varbūt, ka vīna glāzei un vienai kraukšķmaizei uz visiem sanāks. Mazākais, varēsit paši savā starpā iztēloties uz nebēdu.

Cik brīnišķīga ideja! Laimīgie rīdzinieki :)) Es ļoti gribētu piedalīties, bet esmu pārāk tālu prom. Lai radošs vakars :)