Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra jaunās izrādes Kankuna afiša ir lakoniska, bet izteiksmīga – pilnmēness. Spožs, draudīgs, maģisks... Pilnmēness ir klātesošs arī izrādes scenogrāfijā un, iespējams, arī saturā, ja ar to domājam emociju saasinājumu, kas daudzus pārņem šajā laikā.
Kankuna ir pilsēta Meksikā, Maiju Rivjēras krastā. Pagājušā gadsimta 70. gados tā bija tikai zvejnieku ciemats, bet šodien – viens no labākajiem kūrortiem pasaulē ar skaistām pludmalēm, brīnišķīgu klimatu un lielisku servisu. Vēsturnieki uzskata, ka pilsētas nosaukums cēlies no vārda "kancan", kas tulkojumā no maiju valodas nozīmē "čūskas tronis" vai "maģiskā čūska". Un tieši maģija ir klātesoša arī jaunajā izrādē.
Divi laulāti pāri – Remē un Visente, Laura un Pablo – mēdz kopā pavadīt atvaļinājumu un šoreiz atbraukuši uz Kankunu. Abas ģimenes draudzējas jau sen – 25 gadus. "Tas ir pietiekams laiks, lai būtu bijuši gan prieki, gan bēdas, gan laimīgi brīži, gan strīdi," uzsver izrādes režisors Sergejs Golomazovs. "Un neapmierinātība mēdz uzplaiksnīt visnepiemērotākajā brīdī. Sentimentāls tosts pēkšņi atraisa slēptas emocijas, un Remē nejauši atzīstas, ka pirms 25 gadiem, kad sākās mīlestība un izvēles, viņa reiz paslēpusi auto atslēgas, lai viņas topošais vīrs nevarētu aizvest mājās viņas draudzeni, kā bija solījis... Toreiz Visente nosprieda, ka atslēgas pats pazaudējis."
Šai atklāsmei seko emocionāla izskaidrošanās, pārāk daudz šampanieša, un Remē no rīta pamostas pludmalē, taču (varbūt arī pilnmēness maģijas ietekmē) viņa ir pagātnē, bet situācija ir tāda, kādai tai būtu bijis jābūt, ja atslēgas nebūtu noslēptas – Visente nu ir viņas draudzenes vīrs.
Tālākās traģiskās, komiskās un traģikomiskās situāciju ainas turpinās visu dienu. Tikai dienas beigās Remē saprot, kādu lielu kļūdu izdarījusi jaunībā. Izjaukusi dzīvi un likteni – ne tik daudz savējo, kā citu. Vai viņai bija tiesības tā darīt? Kāds ir sods? "Darbība notiek pludmalē, tās akmeņainais krasts atgādina Mēness virsmu. Un nav neviena citā visā apkārtnē," saka režisors, vispārinot, ka uz Mēness ir vientulīgi un auksts. "Metafora. Akmens gabals, kas lidinās Visumā."
S. Golomazovs reiz jau iestudējis citu Žordi Galserāna lugu – Grenholma metode, mērķtiecīgi lasījis viņa lugu tulkojumus krievu valodā, un Kankuna esot ļoti iepatikusies. "Tā ir asa, spilgta un spēcīga luga, pilna ar dzēlīgu humoru un neērtiem, caururbjošiem novērojumiem attiecībā uz cilvēka dabu," paskaidro režisors un piebilst, ka izrāde domāta pieaugušajiem – 18+. "Izrāde domāta tiem, kuriem ir attiecību, krīžu un problēmu risināšanas pieredze, tiem, kas ir šķīrušies, kuriem ir vainas sajūta."
Tuvākās izrādes – 4., 5., 19. oktobrī.