Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā -4 °C
Skaidrs
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

Alvja Hermaņa iestudētā opera Zaldāti LTV1

Pievienot komentāru

0/1000 zīmes
ihaha
i
Es nespēju noskatīties līdz galam! Man riebās gan mūzika, gan zemjostas atklātība. Nu, kaapeec man jaamocaas, to skatoties un klausoties? Es saprotu, ka cilvēkiem, kas dzīvo labklājības valstīs, harmonsikās pasaulēs, dubļus redzējuši tikai televīzijā, varbū reizēm gribas kaut ko no padibenēm. Man noteikti ne!
Viktoria
V
I jeszcze z innej bekczi: warto pamiętać, że tak popularny w latach 80tych styl new romantic został stworzony przez muzykf3w skupionych wokf3ł londyńskich klubf3w gejowskich co znalazło odzwierciedlenie w specyficznych strojach i makijażach
paldies par meistardarbu
p
Milzīgs blīvums- skaņas un vizuālā ziņā. Monotoni.Bez kādām kulminācijām, bet iespējams, ka kulminācijas tur bija domātas bez pārtraukuma. Par mūziku runājot, apskaudu zirgus, kurus,lai arī flegmatiskus pēc temperamenta, tomēr pieradināja pie šīm skaņām ilgākā laikaposmā. Vokāli: dāmas turējās ar tehniku, bet kungi (gandrīz visi) radīja iespaidu, ka izņemot šo operu, viņi citu neko nedzied.Tā ķērkt,sēkt,laist "gailīšus"ir visai bīstami. Kā saglabāt balsi turpmākai lietošanai,lūk,jautājums? Intervāli mežonīgi,tā sakot, "netīri"- pamazināti un palielināti. Orķestris "šņāca, sīca un grabēja". Izrāde raisīja milzīgu cieņu tai ziņā, ka atliek vien apbrīnot izpildītājus,kuri to "šturmi" spēja pievārēt. Apskaudu sevi. Par iespēju redzēt tuvplānus. Centos iztēloties,kādu bildi redz publika,it īpaši no skatuves tālāk sēdošie. Inscenējums vērienīgs. Taču domāju,ka tēmas atklāsmei ( cilvēka cieņas sabradāšana ārkārtas apstākļos) pietiktu ar mazāku līdzekļu šķiešanu un metrāžu. Laikam jau labi,ka parādīja,tomēr man šķiet,ka piedāvājums nav nekas oriģināls. Vai nu mazums, ja vien ir naudas žūksnis kabatā, taisīts izrāžu ar daudzstāvu konstrukcijām, paralēlām darbībām, statiskumu izlīdzinot ar dzīvnieku palīdzību, šajā gadījumā ar zirgu drasēšanu. Daudzmaz harmoniskas dzīves bojā eja, tās neiespējamība,visus cēloņus un sekas motivējot vienīgi ar seksuālas dabas ieganstiem,kājstarpas impulsu atrautība no visām pārējām cilvēka funkcijām, kļūst visai diskutabla. Cienot paveikto, palieku izbrīnīts,kādēļ mākslā tik ļoti kārojas bradāt tieši pa cilvēka eksistences vistumšākajām dzīlēm.Šī savādās kāres, patikšanas ķeckāties pa "dubļiem", 21. gadsimtā ir pārpārēm.Tās vazājas arī pa mūsu skatuvēm un kļūst tikpat piedauzīgas un apnicīgas kā saldie un lētie "produkti", kas darināti un izplatīti mūsu "garīgo" vajadzību apmierināšanai.
Vārds
V
Šoreiz, Marī, Jums īsti neizdevās komentārs, lai gan parasti ar interesi lasu Jūsu viedokļus. Varbūt Jūs arī izskaidrojāt masturbēšanas, apmierināšanās ar pornogrāfiju un citas izdarības, kas bija redzamas skatuves darbībā, kā kaut ko ļoti garīgu, tomēr vidusmēra cilvēkam nekas cits kā kājstarpes impulsi tādos nerēgojas.
  • 6
  • 0
Marī
M
Nu kādi kājstarpes impulsi un piedauzības? Kur tādas redzējāt? Tiešām jau kā tajā vecajā anekdotē, kur lai ko tik zaldātiņam nerādītu, viņam viena atbilde - sieviete. LOL
  • 3
  • 7
Skaisle Jātaļniece
S
Es biju aizgājusi ciemos,lai noskatītos šo izrādi TV. Malkojām vīnu un visādi mēģinājām baudīt operu, bet es padevos. Nenoskatījos visu, jo tā mūzika priekš manis par skarbu un tie masturbējošie zaldāti par daudz. Nepatika, bet apzinos, cik ļoti subjektīvi tas ir no manas puses tā teikt. Gan jau,ka taisnība ir kritiķiem slavinātājiem.
un
u
kāpēc Jums šķiet, ka šajā gadījumā taisnība ir tieši slavinātājiem? Jo bija ievērojami vairāk kā 3, kuri nebija sajūsmā (jāprot tik lasīt svešvalodās, nevis jāizlīdzas ar Margaritas Ziedas un Normunda Naumaņa recenzijām). Režijas vērtējumā domas dalījās apmēram 50 % uz 50 %, ja runājam par svešvalodās rakstošo presi, tātad apmēram tikpat daudz bija tādu, kuri ne jau nu gluži nolika pavisam, bet sajūsmā tomēr nebija. Es te, protams, nerunāju par latviski rakstošo daļu, jo mūsējiem pret Hermani ir īpaša attieksme, ko var arī saprast. Un vispār jau operās skatuves darbību režija tomēr nav svarīgākais. Tur par to daudz svarīgāka ir muzikālā dramaturģija un partitūras lasījums, gar kuru mūsu cienījamam māksliniekam nav bijis nekādas darīšanas. Neaizmirsīsim, ka šī nav dramatiskā teātra izrāde. Bet Jums taisnība, ka tas ir nežēlīgi skarbs gabals, ar ko arī izskaidrojams, ka ārkārtēju popularitāti tas nekad negūs. Nav jau ne "Traviata", ne "Karmena", ne "Bohēma".
  • 5
  • 1
lauku skolotäja
l
pilnīgi netīšām pieslēdzos pasākumam. Režija perfekta, simbolisms uztverams, bet no mūzikas tur, diemžēl, ne smakas. Paldies visiem, bet kā gribētos tā saucamo melodiju.
Pērļu zvenjieks
P
"Je crois entendre encore" no Pērļu zvejniekiem. Ja gribas melodiju, jāmeklē kas tāds, nevis Cimmermanis.
  • 2
  • 1
Franču valodas skolotāja
F
Ja Jūs vēlaties melodiju, tad tāda opera - 20. gs. modernisma paraugs, lai arī tās režisors ir mūsu cien. Alvis Hermanis - kā "Soldaten" nav tā pareizākā izvēle. Jums drīzāk derētu kāda belkanto opera - V. Bellīni "Norma" (tās slavenākā ārija ir "Casta diva"), G. Doniceti "Mīlas dzēriens" (ārija - "Una furtiva lagrima"), kā arī krāšņās 19. gs. itāļu operas - Dž. Verdi un Dž. Pučīni asaraini aizkustinoši un kaislīgie darbi. Taču arī franču operās ir ļoti skaistas melodijas - Ž. Bizē "Karmena" ir pati slavenākā, bet var ielūkoties arī citās - jau minētā Ž. Bizē "Pērļu zvejnieki" (Neiedomājami skaista tenora ārija "Au fonds du temple saint"), Leo Delība "Lakme" ar slaveno ziedu duetu, Žaka Ofenbaha "Hofmaņa stāsti" ar "Barcarolle", Š. Guno "Fausts" utt. Arī krievu operās daudz ko melodisku un aizkustinošu atradīsiet, taču tieši vācu mūzika ir drīzāk tāds intelektuāls rēbuss, kurā pār dzirdes jutekļiem, ar kuriem to, tiesa, uztver, valda prāts. Šī mūzika ir smadzeņu vingrināšanai. Režijas operā var būt visādas, bet tās neko nevar mainīt muzikālajā partitūrā. Un mūzika operā vienmēr ir svarīgāka par vizuālo. Un ar visu to, ka pēdējos gadu desmitos režija operā gūst arvien lielāku nozīmi, šo robežu tā nekad nepārkāps. Vēlu Jums veiksmīgi atrast tās operas, kuras Jūsu gaumei ir vistuvākās!
  • 3
  • 1
Ak vai
A
Pārmetumi par skaudību ir visizplatītākais "arguments", kad argumentu vienkārši nav. Vai tad te kāds apgalvo, ka nav bijis arī cildinošu kritiku, ka ir bijušas tikai šādas? Tieši otrādi, LTV apgalvo, ka "vērtējumos kritiķi bija vienisprātis un atzina, ka gan solisti un orķestris, gan režija un scenogrāfija ir izcila". Ne gluži tātad visas kritikas bija tik cildinošas. Es, piemēram, klausījos šīs operas translāciju Šveices radio DRS 3, kur komentētāji režiju arī ļoti nokritizēja. Kā ir īstenībā, nezinu, jo iestudējumu neesmu redzējis. Izklausījās gan iespaidīgi, bet par muzikālo pusi tiešām nav nācies dzirdēt nevienu kritisku piezīmi. Labi, ka šovakar ir iespēja redzēt, būs mums beidzot pašiem savs viedoklis, nevis citu suģestijas iespaidā jāsagatavojas mēmai jūsmai. Bez kādas skaudības, ar prieku, ka mūsējie rosās pa Zalcburgas festivālu, ar laba vēlējumiem uz priekšdienām, bet bez provinciālas jūsmas.
iepret šīm 3 ir
i
vismaz 20 pilnīgi pretējas - apbrīnojami slavinošas. iesaku izlasīt Margaritas Ziedas rakstu kroders.lv, kur ir gan -, gan +. Kādam tik tiešām skauž
Žultainie un skaudīgie Rietumu krit
Ž
Die Welt: "Inszenatorisch allerdings fabriziere Hermanis in seiner ersten Operninszenierung "gleich mehr Oper als nötig". Nach dem Auftaktbild, das "famos alles Kommende wie im Brennglas aufblitzen lässt", stumpften seine Mittel schnell ab, wirkten sie "konventioneller als sie vielleicht sind". Die Szene bleibe "manierlich", "geliebt und Notzucht betrieben" werde hinter und im Stroh, in einer Vitrine stellten sich die Protagonisten aus, ohne sich zu entblößen. Verstörung werde der Partitur und ihrer "exzellenten Exekution" überlassen. Intellektuell fühle man sich nicht auf der Höhe der Zeit herausgefordert." Tulkojums: Tomēr inscenējuma ziņā savā pirmajā operas iestudējumā Hermanis saražoja "vairāk operas kā nepieciešams". Pēc atklāšanas ainas, kurā izplatītā veidā "ļauj saskatīt visu nākotnē sagaidāmo kā caur palielināmo stiklu", viņa izteiksmes līdzekļi str auji notrulinās un atstāj iespaidu, ka tie ir "konvencionālāki, nekā tie, iespējams, ir". Ainas paliek "manierīgas", "mīlēšana un izvarošana" notiek skatuves dziļumā salmos, protagonisti sevi izstāda stikla vitrīnās, bet bez atkailināšanās. Satricinājumi bija atstāti partitūras un tās "teicamā izpildījuma" ziņā. Trūka intelektuāla izaicinājuma". Die Zeit: "Regisseur Alvis Hermanis' Einfühlungsästhetik schrammt für sie demgegenüber am Kitsch. Bei "aller geradezu filmischen Genauigkeit in der Personenführung mutet hier in der Tat vieles albern an: das Fäusteballen der ach so wehrhaften Offiziere, die hysterischen Zuckungen und Schmollmünder der weiblichen Personage." Tulkojums: "Turpretī režisors Hermanis empātijas estētiku saskrambā ar kiču. "Visā gandrīz kinemotogrāfiskajā personāžu vadīšanas precizitātē daudz kas šķiet muļķīgi - aizstāvēties spējīgo kareivju dūru vicināšana, sieviešu tēlu histēriskās konvulsijas un klīrēšanās." Die Neuen Zürcher Zeitung (25.8.2012), Peter Hagmann: "Alvis Hermanis, der sich hier, auf Wunsch des Dirigenten Ingo Metzmacher, erstmals der Oper zuwandte, wusste als Regisseur und Bühnenbildner den Raum nicht wirklich zu nutzen . "Starke Metaphern dienen ihm dazu, die Geschichte zu erzählen." Im Übrigen gebe es einiges an szenischer Action und etwas weniger an überzeugendem musikalischem Theater. "Erst recht bleibt die Verlegung der Handlung in die Zeit des Ersten Weltkriegs, wovon die grossformatig gezeigte Pornografie aus jenen Jahren zeugt, dekorativ und beliebig." Auf höchstem Niveau rangiere dagegen die musikalische Auslegung. "Durchwegs herausragend auch die vokale Besetzung." Den szenischen Mängeln zum Trotz sei die Produktion der "Soldaten" eine Großtat. Tulkojums: "Alvis Hermanis, kurš šeit pēc diriģenta Ingo Mecmahera vēlmes pirmo reizi pievērsās operai, kā režisors un inscenētājs telpu izmantot īsti neprata. "Spēcīgas metaforas viņam kalpo sižeta izstāstīšanai." Visumā izrāde bija pārliecinošāka kā skatuviska darbība, bet daudz mazāk pārliecinoša kā muzikālais teātris. "Nebeidz patiesi mulsināt darbības pārnešana uz Pirmā pasaules kara laiku, par ko liecina lielformāta tālaika pornogrāfijas izrādīšana - dekoratīva un neobligāta. Turpretī visaugstākajā līmenī ierindojams muzikālā interpretācija. "Caur caurēm izcili arī piemeklēti vokālo partiju izpildītāji. "Par spīti inscenējuma trūkumiem "Soldaten" iestudējums tomēr ir varoņdarbs."
Vārds
V
Tas ir ņemts no nachkritiken de. Var izkopēt kādu teikumu vāciski no šeit citētajiem fragmentiem, ierakstīt guglē un tā aizcedīs uz to lapu. Tur ir viss pilnībā, ne tikai šie fragmenti. Tas tiešām ir recenciju apskats. Var jau, protams, likt mīnusus, bet fakts paliek fakts - tādas kritikas tur ir.
  • 4
  • 0
moto
m
Pēdiņas mēdz lietot tad, ja no daudzām dažādu autoru un preses izdevumu kritikām ir izveidots viens recenziju apskats. Kaut kas līdzīgs tam, ko kādreiz darīja teritorija lv.
  • 0
  • 0
auto
a
klau, man neskaidrs - kāpēc tekstā viscaur lieto pēdiņas?
  • 0
  • 0
p
p
kāpēc uzreiz žultainie un skaudīgie? varbūt viņiem ir taisnība
  • 4
  • 0
Ivo Zars
I
Kads nevar palikt miera ar savu mazvertibas kompleksu. Labi ka savu zulti kaut kur var izgast.
tikai reklāma
t
Ja būtu izsludināta A. Cimmermaņa opera, tad tak daudzi tai vispār nepievērstu uzmanību, bet Hermaņa vārds piesaista uzreiz :)
kā var nesaprast
k
Ja šīs izrādes režisors nebūtu Alvis Hermanis, to nekad nerādītu LTV1. Brīnos, ka tas nav skaidrs pārgudrajiem rakstītājiem.
  • 3
  • 2
ko te ņematies
k
virsraksts ir absolūti korekts - tur taču rakstīts AH iestudētā opera. un pirmajā rindkopā arī komponists. acīmredzot Hanss Aloīzs Cimmermanis virsrakstam par garu.Ja rakstītu tikai Cimmermaņa operu - neviens tādu nezinātu, nav jau Mocarts
Tagad jau jā
T
Tas virsraksts palika tik korekts tikai tam, kad to izlaboja. Pirms tam stāvēja rakstīts "Alvja Hermaņa opera Zaldāti" un diriģents vispār nebija pieminēts. Nebūtu ņemušies, vēl arvien būtu tikpat nekorekti. Un tieši tāpēc, ka opera nav zināma (reti izrādīta), jo svarīgāk ir rakstīt tieši komponistu, nevis režisoru - režisori nāk un iet, komponists paliek. Nezinu, kurš to relīzi rakstīja (LTV?), bet delfos vēl arviens ir rakstīts tāpat, kā sākumā bija arī te, ka LTV izrādīs Alvja Hermaņa operu. Ir jau jānovērtē mūsu ļaužu ieguldījums pasaules notikumos, bet šādi pārspīlējumi reizēm izklausās pat aizvainojoši pašam tam cilvēkam, kuru grib izcelt.
  • 6
  • 0
Kad
K
LTV parādīs 2004. g. Zalcburgas festivāla "Cosi fan tutte" ar Elīnu Garanču Dorabellas lomā un 2007. g. Zalcburgas festivāla "Benvenuto Čellini" ar Maiju Kovaļevsku Terēzes lomā. Tās tiešām bija sensācijas, lai gan arī pēc tām Mocarts un Berliozs turpināja būt šo operu autori, nevis par tām kļuva mūsu izcilās dziedātājas. Šo Alvja Hermaņu spēju pārņemt operas autorību viņas nav parādījušas. Abu minēto operu ieraksti pastāv, tātad šajā ziņā tā nav problēma.
Mānīgs virsraksts
M
Pēc virsraksta varētu domāt, ka Alvis Hermanis ir arī komponists, kurš sarakstījis šo operu. Parasti pat diriģentiem, kuri strādā ar kādas operas muzikālo iestudēšanu, nemēdz šādi piedēvēt autorību, jo neviens jau nesaka, piemēram, Modesta Pitrena opera "Lučija di Lammermūra". Varbūt tomēr vajadzētu padomāt, kā to nodēvēt pareizāk? Jo tas ir netaisni pret ne tikai pret A.B. Cimmermani, kura opera tā tiešām ir, bet vēl arī diriģentu I. Mecmaheru, kurš šajā maldinošajā relīzē pat nav pieminēts. Lai gan par sensāciju šis iestudējums kļuva tieši muzikālā, nevis režisoriskā traktējuma dēļ. Operas žanrā vissvarīgākais ir komponists, pēc tam mūziķi, sākot ar diriģentu un solistiem, bet arī tie, kuri sēž bedrē, un uz kuriem režisors vispār nekādi neiedarbojas, un tikai pēc tam režisors. Pat, ja tas ir pats Alvis Hermanis. Bet teikt, ka šī opera, kopš pagājušās vasaras jau ir "Alvja Hermaņa opera Zaldāti", ir klajš analfabētisms.
ne tikai virsraksts
n
Tas nav analfabētisms, bet klaja bezkaunība. Mums tas Hermanis te uztaisīts par dievvietnieku pateicoties kam...
  • 6
  • 2

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja