Pirms četrdesmit gadiem amerikāņu dramaturga Goldmena sarakstītā luga Lauva ziemā ir bieža viešņa pasaules teātros un arī kino, jo tā dod lielisku iespēju aktieriem veidot izcilus tēlus – stāsta centrā ir divu Britānijas valdnieku pāra - karaļa Heinriha II Plantageneta un viņa nežēlastībā kritušās sievas Akvitānijas Leonoras – cietsirdīgā romance – mīla un naids un pāri visam – nežēlīgās varas spēles ar mērķi – kam (trim dēliem vai karaļa mīļākajai, Francijas princesei) nodot mantojumā troni?
Marka Zaharova vadītajā teātrī gan luga ieguvusi nosaukumu Akvitānijas lauvene, pielāgojoties topošās izrādes galvenajai zvaigznei - aktrisei Innai Čurikovai, kura tēlos īstā "lauvas" – karaļa Heinriha II ieslodzīto Leonoru. Heinriha lomā – vidējās paaudzes teātra sekssimbols un talantīgs aktieris Dmitrijs Pevcovs.
To, ka izrāde, kuru iestudējis slavenais krievu kinorežisors Gļebs Panfilovs ar savu sievu – aktrisi Innu Čurikovu kā centrālo tēlu, gaida kulta notikuma liktenis nevar noliegt. Tādēļ aušīgā dzimtes maiņa izrādes nosaukumā Ļenkomā ir piedodama.
Atgādināšu, ka tieši "lauvenes" Leonoras loma dižām aktrisēm nesusi prieku – sešdesmitajos gados tapušajā Entonija Hārvija filmā Lauva ziemā "lauvu"- karali spēlēja lieliskais Pīters O'Tūls, taču Oskaru par šo lomu saņēma "lauvene" Leonora -Ketrīna Hepberna. Arī 2003.gadā britu filma Lauva ziemā, kuru veidoja Andrejs Končalovskis, bija liktenīga Eleonorai – Glenai Klouzai, kas par darbu tika pie Zelta Globusa. Atcerēsimies arī mūsu pašu izcilo Mihaila Kublinska izrādi Nacionālā (tolaik Drāmas) teātra Aktieru zālē – ar divām brīnišķām lauvenēm – trausli spīvo Lidiju Freimani un nežēlīgi cēlo Elzu Radziņu un atbilstoši karaliskiem partneriem Heinriha II tēlā – Hariju Liepiņu un Intu Burānu.