Projekta noslēguma nedēļā - no 23. līdz 29. februārim - skatītāji tiek aicināti piedalīties trešās un pēdējās Latvijas teātra vēsturē nozīmīgu izrāžu dokumentālās rekonstrukcijās un pēdējās Leona Leščinska memoriālā dzīvokļa atklāšanās.23. februārī plkst. 19 interesenti tiek aicināti uz Eduarda Smiļģa inscenējuma Ziedošais tuksnesis (Dailes teātris, 1954. gads, atjaunojums 1957. gadā) un Jaunatnes teātra leģendas - Pētera Pētersona 1972. gada iestudējuma Spēlē, Spēlmani! rekonstrukcijām. Rekonstrukciju autori ir Kārlis Lapiņš, Elīna Riekstiņa, Ieva Smiļģe un Dagnija Vaivode (Ziedošais tuksnesis) un Dita Celmiņa, Anete Jansone, Magda Jēgere, Nadīne Plinta un Zanda Seņkova (Spēlē, Spēlmani!).
Andreja Upīša lugas Ziedošais tuksnesis iestudējuma vēsture uzrāda vienu no paradoksāliem faktiem tās autora biogrāfijā. Viņa darbi ir aizliegti divas reizes: pirmo reizi - pēc Kārļa Ulmaņa apvērsuma 1934. gadā, bet otro reizi - padomju gados, aizliedzot izrādīt šo Smiļģa iestudējumu. Pēc dažiem gadiem tomēr iestudējums tika atjaunots, bet veiktās ideoloģiski nepieciešamās izmaiņas pakāpeniski tikušas notušētas.
Pētera Pētersona dzejas teātris ir īpašs fenomens Latvijas teātra vēsturē, bet pēc Aleksandra Čaka dzejas motīviem veidotais patiešām leģendārais iestudējums Spēlē, Spēlmani! Jaunatnes teātrī ir iekļauts Latvijas Kultūras kanonā. Vairāk nekā desmit gadus spēlētā izrāde kļuva par domubiedru vairākām skatītāju paaudzēm, kurām tā joprojām ir dzīvā atmiņā, jo redzēta neskaitāmas reizes. Nesen kāds klausītājs atnesa uz Latvijas Radio pilnu izrādes audio ierakstu, kura fragmenti arī tiks atskaņoti Atmiņu istabā. Atmiņās par izrādēm solījusi dalīties toreizējā Dailes teātra literārās daļas vadītāja Līvija Akurātere, režisora Pētera Pētersona meita Karīna Pētersone un režisors Valdis Lūriņš.
Studenti centušies no pieejamā dokumentālā materiāla - lugu eksemplāriem, fotogrāfijām, kritikām, aprakstiem, scenogrāfijas skicēm, audio ierakstiem, filmu fragmentiem un intervijām ar iesaistītajiem māksliniekiem un aculieciniekiem - rekonstruēt minētās izrādes. Kas paliek pāri, kad izrādes mūžs uz skatuves beidzas? Kā šodien restaurēt iespējami precīzu izrādes norisi, ja saglabājušās vien dažas fotogrāfijas, pretrunīgas iestudējuma kritikas presē un lugas eksemplārs ar dažām piezīmēm lapu malās? Par šiem un citiem jautājumiem studenti aicina uz sarunu gan vēsturisko izrāžu dalībniekus un aculieciniekus, gan ikvienu interesentu.
Radošās apvienības Nomadi projektā Atmiņu istabas trīs februāra ceturtdienu vakaros viesojas Latvijas Kultūras akadēmijas Audiovizuālās un skatuves mākslas teorijas otrā kursa studenti un piedāvā ielūkoties vairāku Latvijas teātra vēsturē nozīmīgu izrāžu dokumentālās rekonstrukcijās. Līdz šim jau apskatītas četras izrādes - Oļģerta Krodera un Māras Ķimeles 1974. gada iestudējums Valmieras teātrī Trīs māsas un 1975. gada Jaunatnes teātra izrāde Ivanovs Ādolfa Šapiro režijā, kā arī 1977. gada Akadēmiskā Drāmas teātra izrādes - Mihaila Kublinska Elektra, mana mīla un Valda Lūriņa Spartaks.
Piektdien, 24. februārī plkst. 19 aktieris Leons Leščinskis aicina uz vienu no pēdējām memoriālā dzīvokļa atklāšanām izrādē Atmiņu istabas. Savukārt 29. februārī plkst. 19 ar pēdējo L. Leščinska memoriālā dzīvokļa atklāšanu tiks svinīgi slēgts starpnozaru mākslas projekts Atmiņu istabas.
Biļetes uz izrādi var iegādāties Biļešu paradīzes kasēs un www.bilesuparadize.lv. Izrāžu rekonstrukciju apmeklējums ir bez maksas. Izstāde atvērta katru nedēļu no ceturtdienas līdz svētdienai laikā no plkst. 15 līdz 20. Atmiņu istabas norisinās Kaņepes kultūras centrā Skolas ielā 15.