Rafijs Šarts. Manu sievu sauc Moriss. Komēdija 2 cēlienos. Pirmizrāde 18.septembrī
Kad Mikelandželo veidoja savu Dāvidu, viņš kļuva par citu cilvēku. Kad Pols Verlēns satika jauno Artūru Rembo, viņš aizmirsa savu ģimeni. Bet, kad Žoržs satiek „Brālīgās palīdzības” aktīvistu Morisu, viņš vairs nevalda pār sevi.
Neuzticīgi, greizsirdīgi neveiksminieki vīri un krāpnieces sievas, laulāto draugu kaislības un ģimenes skandāli – komiskas un traģikomiskas situācijas tiek izspēlētas vodeviļas pikantajā vieglumā. Situāciju komēdijas attiecības, kas samudžinās arvien vairāk, atklāj slepenos instinktus, atgādinot par šarmanto filmu „Džezā tikai meitenes” un tās vīriešiem, kuri pārģērbjas par sievietēm. Katrā vīrietī ir sievišķais sākums, kam var būt un var arī nebūt sakara ar kleitu, zeķu un augstpapēžu kurpju valkāšanu. Dzīve ir spēle. Taču spēles ar pārģērbšanos nekad nav nevainīgas, un spēlētājs viegli kļūst par savas spēles upuri.
Lai spēli ar pārģērbšanos novestu līdz kulminācijai, visās sieviešu lomās iemiesosies tikai vīrieši...
Lomās: Valdis Liepiņš (Moriss Trusēns), Egons Dombrovskis vai Gints Grāvelis (Žoržs Morfejs), Lauris Dzelzītis vai Intars Rešetins (Katrīna), Pēteris Gaudiņš (Rožē), Lauris Subatnieks (Mariona Morfeja), Pēteris Liepiņš (Truabāla kundze), Juris Kalniņš (Truabāla kungs), Ieva Pļavniece (Ieva)
Režisors – Rolands Atkočūns
Scenogrāfs – Mārtiņš Vilkārsis
Kostīmu māksliniece - Ilze Vītoliņa
Kustību konsultante - Inga Krasovska
Gaismu mākslinieks - Mārtiņš Feldmanis
Gabriela Vitkopa. Nekrofils. Marginālās psihes studijas 1 daļā. Pirmizrāde 25.septembrī.
Nekrofili viens otru nemeklē. Viņi ir vientuļnieki, kuri izvēlējušies kontakta neiespējamību. Viņu mīla sakņojas neizsakāmajā. Tā ir ekscentriska, indīga un makabriski izsmalcināta. Mirušie ir pārpilni pārsteigumu. Tas ir skumjš stāsts par mūžīgu un neiespējamu mīlestību, kas spēj pieņemt visdažādākās formas. Nekrofila mīla ir tikai viena no šīs mūžīgās mīlas formām. Nekrofilam visu laiku nākas šķirties no saviem mīļotajiem. Nekrofila mīlestība vienmēr ir bez atbildes.
Eross un Tanatoss – mīlestības un nāves nesaraujamā vienība – vēsta par vistumšākajām un briesmīgākajām cilvēka eksistences dzīlēm. Nekrofils ik uz soļa sastop nāvi tāpat kā dzērājs – pudeli vai spēlmanis – kārtis. Trūdēšanas drudzis un nāves triumfs izlīst bezgalīgā maigumā, kad miesā ielīst nakts. Nāve ir vissvarīgākais mūsu esamībā. Tas, ko cilvēks spēj pārdzīvot tikai reizi dzīvē – vai reizi nāvē.
Dž.Dž.Džilindžers: „Mani interesē pētīt marginālu psihi – kādā veidā tāds fenomens kā nekrofilija vispār var rasties un pastāvēt? Kas tas ir par fenomenu, kad dzīvs cilvēks var mīlēt mirušus cilvēkus? Tā nav vienkārši kaprīze vai izaicinājums, šis cilvēks uzskata, ka tā ir tīrākā mīlestības izpausme – tikai dot un neko neņemt pretī. Tā ir pilnīgi ārpus egoisma pastāvoša – tīri altruistiska mīlestība. Ja mēs atteiktos no civilizācijas laikā radītajiem priekšstatiem, tad filozofiski to būtu diezgan grūti apstrīdēt, šī loģika ir ļoti spēcīga. Es domāju, ka psihes izpētes studijas teatrālā formā varētu būt interesantas. Cilvēki taču skatās filmas par kanibālismu, kas arī ir pilnīga novirze no normas. Ja šāds fenomens pastāv, tad kāpēc par to nerunāt teātrī? Teātrī nevar būt tabu. Jebkurai tēmai ir tiesības pastāvēt, ja tā eksistē dzīvē. Kāpēc iebāzt galvu smiltīs un to ignorēt?”
Lomās: Ģirts Ķesteris un Kristīne Belicka
Režisors - Dž. Dž. Džilindžers
Scenogrāfs – Kristians Brekte
Kostīmu māksliniece - Ilze Vītoliņa
Kustību konsultante - Inga Krasovska
Gaismu mākslinieks - Mārtiņš Feldmanis