Dejā uzdotie jautājumi par dzīvi
Piepildot ikgadējā Starptautiskā Baltijas baleta festivāla devīzi No klasikas līdz avangardam, izteikti jauno skatuves mākslu matīsim mūsdienu dejas teātra izrādē, kas ar Gētes institūta atbalstu pie mums atceļo no Vācijas. Latvijas Nacionālās operas Jaunajā zālē šodien, 29.aprīlī, plkst.20 notiks Brēmenes Dejas teātra viesizrāde — teātra repertuāra jaunums izrāde Kurp (Wohin), kuras pirmizrādi piedzīvoja pērn oktobrī. Mūsdienu dejas stāstu, kura sāls ir sarkastisks, visai nežēlīga humora pilns, neizskaistināts mūslaiku dzīves atainojums, iestudējis Brēmenes Dejas teātra vadītājs Urss Dītrihs — viens no veiksmīgākajiem mūsdienu Vācijas horeogrāfiem un vācu dejas teātra tradīciju kopējiem.
"Tas ir tikai Vācijai specifiskais fenomens — dejas teātris. Šajā izrādē varēs ieraudzīt gan kaut ko no Garās dzīves un Alvja Hermaņa, gan no tā, ko redzam ikdienā," stāsta Antra Balode no Gētes institūta Rīgā. Izrādi, kurā humoristiski un bez liekas estetizācijas, drīzāk jau dokumentāli uzskatāmi izdejotas sabiedrības sociālo slāņu atšķirības un dažādas sadzīves situācijas, atzinīgi novērtējuši vācu kritiķi. Piemēram, kritiķe Kristīne Stukenborga žurnālā Blickwinkel Kultur-Magazin publicētajā recenzijā slavē horeogrāfu Ursu Dītrihu par to, ka viņam "izdevies deju, mīmiku, komismu, mūzikas un ikdienas skaņas efektus ar horeogrāfiju sasaistīt jaunā formā". Mēģinot ielikt izrādi konkrētā žanra plauktā, kritiķe to nodēvējusi par izteiksmīgu dejas uzvedumu īpašā formā, kurai tā arī neatrod apzīmējumu vienā vārdā. Var gadīties, ka, vērojot Brēmenes teātra viesizrādi, vienlaikus gribēsies gan smieties, gan raudāt, jo, kā jau dzīvē, — daudz kas būtu patiesi smieklīgs, ja vien patiesība neizrādītos tik skumja.
Ursa Dītriha dejas uzvedumi var uzrunāt gan ar humoristisku vieglumu, gan rosināt dziļākai, filozofiskai apcerei. U.Dītrihs drosmīgi ieģērbis savu dejotāju grupu atbaidoši ikdienišķās drēbēs, tajās pat iešujot tauku polsterus, tā padarot dejotāju slaidos, sportiskos ķermeņus par ļumīgiem mājās tupētāju rumpjiem.
Ursa Dītriha horeogrāfija estētiski meistarīgi pretnostata ikdienas banalitāti un virsjēgu, kiču un augsto kultūru, banalitāti un mākslu. "Tas ir mulsinoši un valdzinoši: vai mēs atrodamies teātrī vai psihiatriskajā slimnīcā jeb pavisam vienkārši "normālas dzīves" mutuļos?" norāda kritiķe Martina Buranda.
Uzveduma kvalitāti veido spilgtie, asociāciju raisošie tipāži un mizanscēnas. Cilvēki, kuru kustības tikšķ kā bumbas ar laika degli dzīves vētrā. Ļautiņi, kuri vienā ritmā izstrebj dienišķo zupu. Melnās drānās tērpta atraitne mātes cerībās uz skatuves parādās kā izteiksmīgs un saturietilpīgs simbols, vienlaikus vēstot par dzīvi un nāvi. Sargeņģelis, kas šodien vēl ir dzīvības glābējs, jau rīt būs pavadonis virzienā uz debesīm vai elli. Tam visam pa vidu atkal un atkal parādās birģeri un Happy Birthday — burzma, bezjēga un ļembasts nu gluži kā īstajā dzīvē, kuru izrādes autors atļaujas vērot no malas. Kas paliek pāri, pēcgaršai? Iespējams, tie būs lielie jautājumi. Katram citi.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.