FOTO: Intara Rešetina iestudējums Ak, tētīt… Latvijas Nacionālajā teātrī

Valda Lūriņa, Ditas Lūriņas, Zanes Dombrovskas, Aināra Ančevska, Līgas Zeļģes, Normunda Laizāna, Intara Rešetina, teātra, tā saucamo, tehnisko darbinieku dāvinājums mums. MĒS- dāvana māksliniekiem. VALDIS LŪRIŅŠ ( atvainojos par salīdzinājumu) ir atnācis ar Antras Liedskalniņas svētību Blānšas lomā "Ilgu tramvajā". Doemāju, ka izrāde pēc kāda laika būtu pārceļama uz Lielās skatuves. Tā ir tik ENERĢĒTISKA, ka jāsniedz plašākam lokam, ne jāspīdzina ar uzrakstu pie Aktieru zāles - IZPĀRDOTS!

Saruna ir par dziļām traumām, ko radām saviem mīļajiem un par to kā mīļie apgurst mīlēdami. Par līdzcietības, iejūtības deficītu. Par iegūtu šizofofrēniju, demenci un līdzīgām kaitēm, kam pamats ir garīgas traumas. TRAĢIKOMĒDIJA, reti kopts žanrs latviešu teātrī. Intars Rešetins,aktieru ansamblis pierāda, vēsta mums, ka ir CILVĒKI. Pieņemšanas izrāde noslēdzās ar ovācijām, bez ārišķīgas kājās sliešanās. Tas JĀ-redz un jāizjūt ikvienam! Katra izrāde ir divdaļīgi- mākslinieki, kas veido un skatītāji, kas saprot un garīgi atbalsta. NT augšāmcelšanās komponents- "AK,TĒTĪT..."