Uzveduma režisors Valdis Lūriņš uzsver vien izrādes skarbumu, patiesumu, bet sīkāk par uzveduma koncepciju nerunā, atstājot intrigu, līdz vērsies priekškars pilnai skatītāju zālei. «Teātris ir tāda ķīmija, kuras rezultātu faktiski var redzēt tikai tad, kad tas sastopas ar vēl vienu svarīgu elementu – ar skatītāju,» atzīst Valdis Lūriņš. Mūzikls Vestsaidas stāsts Liepājā ir komplekss iestudējums, kurā piedalās gan studenti, gan profesionāli aktieri un mūziķi. Liepājas simfoniskais orķestris ar diriģentu Andri Veismani izrādes laikā piepilda ilgi neizmantoto teātra orķestra bedri. Stingro autortiesību nosacījumu dēļ – nevienu noti nedrīkst mainīt, ar orķestra sastāvu nedrīkst eksperimentēt – daži mūziķi sēž aktieru ložās un diriģentu vēro uz ekrāna.
Autortiesību uzraugi noteikuši pat burtu izmēru afišā un tekstu programmiņās. Nopietni nācies cīnīties par atļauju afišu veidot latviešu valodā. Uzveduma horeogrāfam Albertam Kivleniekam šis iestudējums ir īsts izaicinājums – kā atrast svaigu skatu, ja tikai pirms dažiem gadiem viņš veidojis Vestsaidas stāsta horeogrāfiju uzvedumam Ķīpsalā. Liekot kārti uz jauniešu auditoriju, ārkārtīgi sarežģīto, bet skaisto Tonija lomu dzied Latvijas Kultūras akadēmijas pēdējā kursa studenti, tenori Juris Jope un Emīls Kivlenieks, viņa mīļoto meiteni Mariju – divas vēl studējošas, bet jau atzītas dziedātājas - meiteņu trio Lady's Sweet dalībniece, Intara Busuļa bekvokāliste un TV seja Jolanta Strikaite, kā arī mūzikla Les Misérables zvaigzne Annnija Putniņa. Šārku jeb puertorikāņu un džetu jeb balto amerikāņu bandās iekļauti gan Liepājas teātra jaunie aktieri, gan arī jaunieši "no malas", kas tiesības būt uz skatuves ieguvuši, piedaloties konkursā.
Skatītāji, šķiet, uzticas respektablajai radošajai komandai un biļetes uz pirmajām izrādēm jau izpirkuši. Uzvedumu nav plānots vest viesizrādēs, jo vienīgā vieta, kur to vēl drīkstētu spēlēt, ievērojot autortiesību nosacījumus, ir Nacionālā opera.
Autortiesības iegūtas pagaidām 20 izrādēm, samaksājot par to vairāk nekā 5000 dolāru, ko teātris gan cer atgūt sezonas laikā. Iestudējums saņēmis Kultūrkapitāla fonda atbalstu, tam ir savi mecenāti, tomēr tas tik un tā esot dārgākais teātra vēsturē. Arī mūziklā iesaistīto cilvēku skaits esot Liepājas teātra rekords. Pilnīgi noteikti šo kapitālieguldījumu vērta ir Leonarda Bernsteina ģeniālā mūzika, vai augsto raudzi noturēs arī pārējie izrādes mozaīkas gabaliņi, vērtēs skatītāji.