Žurnāla jaunā modeļa centrā ikreiz ir noteikta tēma. Otrajā numurā tā formulēta visnotaļ provokatīvi - Aktiera un režisora naidpilnā mīla.
Par šo divu galveno teātra profesiju sarežģīto mijiedarbību un sinerģiju raksta Normunds Naumanis, viņš arī sarunājas ar režisoru Vladislavu Nastavševu. Savu skatījumu par aktiera radošo patstāvību un personas neaizskaramību pauž Indra Roga. Māra Ķimele raksta par režisoru kā par kopējās spēles noteikumu radītāju, Arturs Krūzkops stāsta par sadarbību ar Gaļinu Poliščuku, Lāsma Kugrēna - ar Mihailu Kublinski.
Sadaļā Process sezonas noslēguma jauniestudējumu apskats, tostarp Armands Znotiņš pēta Riharda Vāgnera tetraloģijas Nībelunga gredzens iestudējumu Nacionālajā operā, Ieva Struka analizē A. Strindberga un H. Ibsena iestudējumus JRT, Deniss Hanovs apcer aizliegto jēdzienu un "bijušo cilvēku" tēmu Valmieras teātra izrādēs Zojkina kvartira un Doktors Živago.
Numura intervijās bez vidutāja sarunājas divi Oļģerta Krodera Hamleti - Rihards Rudāks un Juris Bartkevičs. Uldi Anži intervē Līga Ulberte.
Sadaļā Vārds teātra cilvēkiem savu redzējumu pauž Leonīds Lencs, Jēkabs Nīmanis, Baiba Broka, Madara Saldovere.
Šī gada LKA aktierkursa absolventus raksturo pasniedzēji Pēteris Krilovs, Inga Pērkone-Redoviča un Zane Kreicberga. Leģendu statusā - Pēteris Pētersons un Jānis Kubilis.
Baltijas teātra telpā Margarita Zieda intervē Viļņas Nacionālā teātra māksliniecisko vadītāju Audroni Ļugu, uzsverot, ka kultūrā mārketinga intereses nedrīkst apsteigt mākslas idejas.
Ārvalstu teātra sadaļā intervija ar beļģu multimākslinieku Janu Fabru, vācu komponista un režisora Heinera Gēbela performance Šiftera lieta.
Žurnālu Teātra Vēstnesis var iegādāties Latvijas profesionālajos teātros, Narvesen kioskos un Jānis Roze grāmatnīcās.