Ceturtdienu vakaros LKA Audiovizuālās un skatuves mākslas studenti dalīsies savu pētījumu rezultātos, mēģinot no pieejamā dokumentālā materiāla - fotogrāfijām, kritikām, aprakstiem, scenogrāfijas skicēm, audio ierakstiem, filmu fragmentiem un intervijām ar iesaistītajiem māksliniekiem un aculieciniekiem - rekonstruēt vairākas Latvijas teātra vēsturē par nozīmīgām atzītas izrādes.
Kas paliek pāri, kad izrādes mūžs uz skatuves beidzas? Kā šodien restaurēt iespējami precīzu izrādes norisi, ja saglabājušās vien nedaudzas fotogrāfijas, pretrunīgas iestudējuma kritikas presē un lugas eksemplārs ar dažām piezīmēm lapu malās? Par šiem un citiem jautājumiem Audiovizuālās un skatuves mākslas studenti aicina uz sarunu gan vēsturisko izrāžu dalībniekus un aculieciniekus, gan ikvienu interesentu.
9. februārī plkst. 19 - Oļģerta Krodera un Māras Ķimeles 1974. gada iestudējums Valmieras teātrī Trīs māsas un 1975. gada Jaunatnes teātra izrāde Ivanovs Ādolfa Šapiro režijā. Rekonstrukciju autori: Endija Bērziņa, Aija Murāne, Jānis Rubenis, Anna Vilnīte un Anna Zagorska (Trīs māsas), un Jānis Amoliņš, Olga Dolina, Signe Strautmane un Laima Vainiņa (Ivanovs).
Ar īsu laika distanci 70. gadu vidū Latvijā tapušie divi Antona Čehova iestudējumi spilgti iezīmē sava laika garīgo noskaņojumu. Tiesa gan, Šapiro Ivanovs Jaunatnes teātrī tā laika atsauksmēs aizēnojis Krodera un Ķimeles kopdarbu Valmierā, taču šodien arī valmieriešu Trīs māsas šķiet ne mazāk interesants un nozīmīgs izpētes objekts. Studenti gan tikās ar režisori Māru Ķimeli, kas piekritusi sarunai klātienē arī 9. februārī Kaņepes kultūras centrā, gan devās ekspedīcijā uz Valmieras teātri un mēģināja izvilināt atmiņas no režisora Oļģerta Krodera un aktieriem Ligitas Dēvicas, Ināras Ieviņas, Skaidrītes Putniņas un Riharda Rudāka, gan tikās ar scenogrāfu Ilmāru Blumbergu, lai aplūkotu izrādes scenogrāfijas skices.
Savukārt Ivanova pētniekiem izdevās uzaicināt uz sarunu režisoru Ādolfu Šapiro, kad viņš pēc ļoti ilgas prombūtnes pagājušā gada nogalē bija atgriezies Rīgā, lai tiktu godināts, saņemot Trīs zvaigžņu ordeni un Spēlmaņu nakts balvu par Mūža ieguldījumu Latvijas teātra mākslā.
Nākamās izrāžu rekonstrukcijas:
16. februārī plkst. 19 - Akadēmiskā Drāmas teātra 1977. gada leģendārie iestudējumi: Mihaila Kublinska Elektra, mana mīla un Valda Lūriņa Spartaks. Rekonstrukciju autori: Ieva Melle, Gatis Ungurs un Rinalds Zelts (Elektra), un Baiba Bergmane, Linda Krūmiņa, Ilze Lūka un Dita Maļinovska (Spartaks).
23. februārī plkst. 19 - Dailes teātra 1954. gada Eduarda Smiļģa inscenējums Ziedošais tuksnesis (atjaunots 1957. gadā) un Jaunatnes teātra leģenda - Pētera Pētersona 1972. gada iestudējums Spēlē, Spēlmani!. Rekonstrukciju autori: Kārlis Lapiņš, Elīna Riekstiņa, Ieva Smiļģe un Dagnija Vaivode (Ziedošais tuksnesis), un Dita Celmiņa, Anete Jansone, Magda Jēgere, Nadīne Plinta un Zanda Seņkova (Spēlē, Spēlmani!).
Līdz 29. februārim Kaņepes kultūras centrā
(bijušās Jāzepa Mediņa Mūzikas skolas telpās Skolas ielā 15) radošā
apvienība Nomadi piedāvā aplūkot aktiera Leona Leščinska memoriālo
izstādi (autori - Krista Burāne, Māris Ruskulis un Edgars Rubenis) un
noskatīties monoizrādi pēc Semjuela Beketa lugas Krapa pēdējā lente
motīviem (režisors Mārtiņš Eihe).
Izrāžu rekonstrukcijas norisināsies 9., 16, un 23. februārī plkst. 19, ieeja brīva. Atmiņu istabas izrādes notiks 10., 19., 24. un 29. februārī plkst. 19.