Jaunā Rīgas teātra Otello Krievijā uzņem ar stāvovācijām

Izrādei Otello tā bija pirmā viesizrāde ārpus Latvijas. Savukārt režisore Māra Ķimele vadīja meistarklases par Viljama Šekspīra darbiem režijas studentiem. Kā pastāstīja Jaunā Rīgas teātra reklāmas daļas vadītāja Dagnija Grīnfelde, skatītāji izrādi Otello uzņēma ar stāvovācijām, bet pēc izrādes iesaistījās interesantā diskusijā ar režisori un aktieriem. Māra Ķimele, kura no Permas devusies uz Maskavu, lai piedalītos Konstantīnam Staņislavskim veltītajā MHAT (Maskavas Dailes teātra) festivālā, un Rīgā atgriezīsies 22. oktobrī, stāsta: "Permā mūs uzņēma silti, festivāls bija teicami organizēts, un mēs jutāmies gaidīti un aprūpēti. Arī izrāde skatītājiem ļoti patika, apspriešanā kolēģi izteica komplimentus, īpaši sajūsminoties par Otello un Dezdemonu (Andri Keišu un Janu Čivželi). Kāds angļu režisors sacīja, ka pēc mūsu izrādes jūtas lepns par Šekspīru un sevi, par to, ka ir piederīgs Anglijai."Festivālā viesojās arī teātra kritiķe Henrieta Verhoustinska, kura pēc Otello izrādes vadīja radošās grupas diskusiju ar skatītājiem: "Festivāls Režijas telpa sastāv no divām daļām: viena no tām bija jauno režisoru konkursa darbi par Šekspīra tēmām, kur Latviju pārstāvēja Arnita Jaunzeme. Šekspīrs izrādījās kopsaucējs arī festivāla izrādēm. Otello tika sveikts ar ovācijām, un visvairāk skatītājus pārsteidza tas, ka, neraugoties uz jau krietni ilgi sastopamo uzskatu, ka Otello nevajag iestudēt burtiski un titullomas atveidotāju – smērēt melnu, Jaunā Rīgas teātra atgriešanās pie arhaiskās izpratnes izrādās tik dzīva, iedarbīga un mūsdienīga."Starp festivāla dalībniekiem bija arī režijas students Dmitrijs Petrenko: "Tā bija ļoti interesanta pieredze, gan meistarklases, gan izrādes ar diskusijām, kas parādīja, cik dažāds ir teātris, tā virzieni, izpratnes, skolas, un kā tas ietekmē domāšanu. Tur tika runāts nevis par to, vai izrāde ir laba vai slikta, bet vai tā vispār drīkst iestudēt teātri. Piemēram, Otello noteikti bija spilgtākā izrāde šajā festivālā, kurā apvienots psiholoģisks teātris ar spēles teātri, un par to arī bija vismazāk diskusiju, jo izrāde patika visiem – gan viena, gan otra virziena piekritējiem. Savukārt par Ģertrūdes ielas teātra izrādi Svētceļnieks bija karstas un ilgas debates, vai tā vispār drīkst. Māra Ķimele, kas vadīja šo diskusiju, lieliski noformulēja, ka cilvēki vienkārši ir pieraduši pie citas formas un teātra valodas."Jaunais Rīgas teātris festivālā - forumā Režijas telpa viesojās jau otro reizi – nedalītu skatītāju atzinību teātris ieguva 2010. gadā ar režisora Alvja Hermaņa izrādi Soņa. Jau 20. un 21. oktobrī Soņa būs skatāma festivālā FIT Šveices pilsētā Lugano. Starptautiskais teātra festivāls FIT notiek 21. reizi. Tas piedāvā izcilu mūsdienu pasaules teātra režisoru darbus un arī jauno mākslinieku pēdējos veikumus. Šogad festivāla īpašie viesi būs Alvis Hermanis ar izrādi Soņa, horeogrāfs, režisors un rakstnieks Jans Fabre ar izrādi Drugs Kept Me Alive (pasaules pirmizrāde 2012. gada maijā Mariborā) un Emma Dante ar Jauno Derību triloģijā La trilogia degli occhiali.