"Dramatiskajā teātrī es turpmāk varētu taisīt tikai komēdijas," pirms kāda laika intervijā KDi atzina režisors, kuram šis romāns par divu avantūristiski noskaņotu vīru dzīšanos pēc bagātībām ir bijusi viena no mīļākajām jaunības dienu grāmatām. Galveno lomu Alvis Hermanis ir uzticējis aktierim Andrim Keišam.
Romāns Divpadsmit krēsli uzrakstīts 1927. gadā un iemantoja lielu popularitāti. Sižeta pamatā ir angļu rakstnieka Artura Konana Doila detektīvs Seši Napoleoni, kurā darbojas izcilais izmeklētājs Šerloks Holmss. Tajā tiek šķetināta lieta, kas saistīta ar franču imperatora ģipša krūšutēlā noslēptu dārgakmeni. Sasists tieši veikalā, - pavēstīja inspektors Lestreids, dodot startu šim neparastajam stāstam. Savukārt Iļjas Ilfa un Jevgeņija Petrova romāna galvenie varoņi medī madāmas Petuhovas briljantus un uzšķērž vienu krēslu pēc otru. Lai arī šīs grāmatas beigās Ostaps Benders tiek nogalināts, viņš "atdzimst" abu autoru nākamajā darbā Zelta teļš (1931).
Bezkaunības deva
"Kad dienas kārtībā parādās šāds darbs, viens no XX gadsimta krievu literatūras pamatakmeņiem, tu nobīsties," atklāj Gundars Āboliņš, kurš Jaunā Rīgas teātra iestudējumā atveido Ipolitu Matvejeviču Vorobjaņinovu jeb Kisu. Tajā esot gan vilinājums, gan arī risks, jo visi ir redzējuši filmas un gribot negribot vilks paralēles. Divpadsmit krēslu zināmāko ekranizāciju kā četru sēriju televīzijas darbu 1976. gadā radījis krievu režisors Marks Zaharovs. Galvenos varoņus tajā spēlēja leģendārie mākslinieki Andrejs Mironovs un Anatolijs Papanovs. "Taču bezkaunības deva teātrim ir vajadzīga, jo pārāk liela bijība un pietāte tam nekad nav bijusi raksturīga, tas viennmēr ir bijis izaicinošs," akcentē aktieris.
"Bažas," savas pirmās emocijas par šī romāna iestudēšanu lakoniski formulē Baiba Broka. Viņa Divpadsmit krēslos atveido Odesas iedzīvotāju, kura palīdz šo darbu izklāstīt uz skatuves, taču akcentē, ka Alvis Hermanis meklē pilnīgi citādāku risinājumu visām hrestomātiskajām ainām un vienlaicīgi saglabā šī darba būtību. "Apslēpto dārglietu meklēšana vienā no divpadsmit krēsliem ir iegansts, lai pastāstītu vienu no tiem ebreju stāstiem, kurā smieklīgais un smeldzīgais ir viens un tas pats," saka režisors. Pārējās lomās būs redzams Ģirts Krūmiņš, Guna Zariņa, Sandra Kļaviņa vai Elita Kļaviņa, Jana Čivžele, Vilis Daudziņš, Ivars Krasts, Regīna Razuma, Edgars Samītis, Andis Strods un citi aktieri.
Artista piedzīvojumi
"Ostaps Benders ir ļoti neviennozīmīga personība," dižo intrigantu raksturo Baiba Broka. "Viņš ir gudrs, fragmentāri izglītots, apveltīts ar aktieriskām dotībām, asu prātu un spēju ātri reaģēt visdažādākajās situācijās," galvenā varoņa īpašības uzskaita aktrise, kura novērtē arī viņa humora izjūtu. Ostapam Benderam neeksistē nekādas robežas, aizspriedumi vai likumi, līdz ar to viņš spēj pārsteigt citus un likt viņiem pieņemt absurdus lēmumus. Viņam piemīt nekaunība, cinisms un spēja pārliecināt, lai gūtu sev labumu. "Viņš jūt cilvēku vājos punktus, ko nekautrējas izmantot," piebilst aktrise, kura uzskata, ka ne mazums šādu ostapu benderu var satikt arī mūsdienās.
Gundars Āboliņš norāda, ka ir ļoti dažādi šī tēla traktējumi - vieni viņu salīdzina ar krievu rakstnieka Mihaila Bulgakova romāna Meistars un Margarita varoni Volandu, bet otri to noraida un piedāvā savus variantus. Jaunā Rīgas teātra aktieris atklāj, ka pirms neilga laika viņam radusies iespēja aprunāties ar Sergeju Jurski, kurš ir pirmais Ostapa Bendera atveidotājs kino (Zelta teļa ekranizācija 1968. gadā). "Lai arī viņā ir kaut kas mefistofelisks, tomēr viņš ir artists," Gundars Āboliņš atstāsta krievu aktiera teikto. "Kisa, es jau sen jums gribēju pajautāt kā mākslinieks māksliniekam: jūs zīmēt protat?" Atceraties? Citāti no šī darba jau sen kļuvuši par patstāvīgām vienībām.
Nākamās izrādes - 9., 10., 11., 21., 23., 27. decembrī. Visas biļetes pārdotas!