JRT top izrāde pēc brāļu Presņakovu lugas motīviem “Spēlējot upuri”

Lugas galvenais varonis, jaunais cilvēks Vaļa nēsā beisbola cepuri ar personāžiem no animācijas seriāla „Dienvidparks“. Turklāt Vaļam ir īpašs darbs - viņš policijas izmeklēšanas eksperimentos izvēlējies spēlēt upura lomu. Kāpēc? Edgars Samītis šī jaunā cilvēka vārdiem prāto: Es spēlēju cietušos… lai pats izbēgtu… Izspēlēt nāvi savā ziņā ir izdarīt pretpoti, jo patiesi šausmīgais ir tikai nezināmais. Un, protams, – nāves iezīmētajam ne no kā nav bail, jo spēlēt un spēlēties taču nav kaitīgi?!

Apstākļu sakritībā Vaļam nākas sadzīvot ar darbabiedriem – izmeklētāju Kapteini, kurš neiztur un pasaka, ko domā par mūsu basketbolu; seržantu Sevu, kurš izdomājis stāties vēsturniekos; virsseržanti Lolu, kura sapņo par kinooperatores slavu un apsūdzētajiem, kuriem ir liktenīgās dzimšanas dienas pie Igora, liktenīgais caurvējš, abonoments baseinā un klasesbiedru saiets a-la japāņu restorānā.

Varbūt viss notiktu citādi, ja kādu vakaru Vaļam nebūtu parādījies ĪSTS TĒVA GARS, bet turpat nākošajā dienā māte lūdz nopirkt baltmaizi, jo Pēteronkulis „nāks ciemos“. Ja Olga, mīļotā meitene nebūtu gatava uz visu, varbūt tad viss būtu citādi? Pāri tam visam mūžīgā bufetniece, baseina darbiniece dzied dziesmu par sirdi, kas atdota suņiem. Un kas gan cits lai viņai piedzied, ja ne mūsdienu ģimenes pavards – televizors.