Tajā ir kaut kas katarsisks, kaut kas tāds, ko mēs piedzīvojam, skatoties traģēdijas, – par topošās izrādes Prāts materiālu saka režisors Valters Sīlis. Amerikāņu dramaturģes Mārgaretas Edsones Pulicera balvu saņēmusī luga savu pirmizrādi Latvijas Nacionālajā teātrī piedzīvos 22. aprīlī.
Atzinīgi novērtētajā Mārgaretas Edsones darbā apvienotas viņas literatūras studijās gūtās zināšanas un pieredze darbā ar AIDS un vēža slimniekiem ārstēšanas pēdējā posmā. "Autore sakombinējusi kaut ko ļoti personīgu un tajā pašā laikā ārkārtīgi teatrālu. Luga brīnišķīgā veidā notver šo trako un ārkārtējo pieredzi," uzsver režisors Valters Sīlis, kuram šis darbs jau vairākus gadus ir labas dramaturģijas etalons. Piedzīvojusi vairākus iestudējumus ASV teātros, arī Brodvejā, Mārgaretas Edsones luga pārtapa amerikāņu TV kanāla HBO producētajā filmā Wit, kas 2001. gadā saņēma vairākas balvas Emmy. Tās režisors ir kino klasikas – filmas Absolvents/The Graduate – autors Maikls Nikolss, galvenajā lomā iejutusies britu aktrise Emma Tomsone.
Saruna ar skatītāju
Prāts ir stāsts par angļu literatūras profesori Vivjenu Bēringu, kura visu mūžu pētījusi dzīvības un nāves attiecības XVII gadsimta angļu autora Džona Donna dzejā. Pēkšņi viņai tiek atklāts audzējs pēdējā stadijā. "Lugas pirmajā ainā tiek pateikts, kas notiks beigās," – nāves neizbēgamā klātesamība šajā izrādē nav pārsteigums, atzīst Valters Sīlis. "Taču tā tāpat nāk kā neticama, nepieļaujama doma." Par spīti smagajai tēmai, par kuru runāts lugā, stāsts tomēr esot par to, kā cilvēks ārstēšanās pēdējā posmā atrod vitalitāti.
Ko mums vajag paspēt paveikt pirms nāves? – šādu centrālo jautājumu iestudējumā izvirzījuši tā veidotāji. "Man likās, ka tā ir būtiska lieta, par ko runāt, – par pašiem svarīgākajiem jautājumiem," izvēli iestudēt izrādi par tik jūtīgu tematu skaidro režisors. Viņš uzsver, ka nelolojot ilūzijas caur šo darbu atklāt dzīves jēgu, bet gan parādīt vēl vienu cilvēcisko pieredzi. "Ironiskais un asais veids, kurā galvenā varone skatās uz lietām, ir tas, kas padara izrādi interesantu," par lugas burvību stāsta Valters Sīlis. "Brīnišķīga ir šo domu un iekšējās pasaules transformēšanās viegli plūstošā skatuviskā spēlē."
Izrādes darbība notiek slimnīcā, lugas galvenās varones domās un atmiņās. Tas ir gan iekšējs dialogs ar sevi, gan saruna ar skatītāju. Vivjenas Bēringas loma Nacionālā teātra izrādē uzticēta aktrisei Daigai Kažociņai. "Pašpārliecināta sieviete, kura ir spējusi iztikt bez tuviem cilvēkiem sev apkārt," lugas centrālo tēlu iezīmē režisors. "Viņa nonākusi pārbaudījumā, kas pielavījies negaidīti. Vienīgais, kas viņai šajā brīdī ir blakus, ir slimnīcas personāls." Sastaptie cilvēki arī ir tie, kuri šajā drūmajā notikumā atklāj ļoti skaistas tēmas un interesantus tēlus. "Viņai ir dots laiks kaut ko saprast, bet tikai citi cilvēki to spēj palīdzēt izdarīt." Savukārt dzeja ir brīnišķīgs iemesls, lai dialogs par dzīves un nāves tēmu būtu ļoti bagāts, sāktos jau no citas pakāpes. "Tā ir tāda bezgalīga tuvošanās kaut kam neizprotamam," teju par filozofisko izrādes uzstādījumu teic Valters Sīlis. Viņš piebilst, ka varones dzīves pašrefleksija, kuru režisors nodēvē par "laiku apšaubīšanai", viņai atnes ne vienu vien atklājumu.
Nē kārtējai komēdijai
Izrādes tapšanas gaitā radošā grupa tikusies ar mediķiem, kas palīdzējuši izprast fizioloģiskās norises, ar kurām sastopas vēža slimnieki. Tomēr Valters Sīlis neslēpj, ka ikvienam iestudējumā iesaistītajam ir arī sava personīgā pieredze, kas saistās ar slimību. "Par šo tēmu ir šausmīgi smagi runāt, katram tā ir tik ļoti individuāla," atzīst režisors. "Var jau būt, ka mēs pārāk delikāti pret to izturamies." Tomēr viņš uzsver, ka šis stāsts lielā mērā attiecas uz mums visiem, pat ja mēs ikdienā negribam par to domāt. "Mums visiem gribas aiziet noskatīties labu komēdiju, bet dažreiz – un es ceru, ka ar šo izrādi tā būs, – ir vajadzība redzēt arī smagus darbus," saka režisors, kurš uzskata, ka cilvēka būtībā tomēr ir "kas tāds, kas reizēm liek pateikt jā Mihaela Hanekes filmai, nevis kārtējai komēdijai".
"Šī man ir tāda emocionālāka sezona. Tapuši darbi, kuros lielas tēmas atklājas caur viena cilvēka skatpunktu," Valters Sīlis vērtē šogad paveikto. Viņam gribējies veidot sarunas ar vizuālu un teatrālu piepildījumu – Dirty Deal Teatro tapis dokumentāls piedzīvojumu stāsts Zudusī Antarktīda, kas auksto kontinentu atklāj caur jūras biologa Džeimsa Maklintoka acīm, nu pirmizrādi piedzīvos Prāts Nacionālajā teātrī. Režisors atklāj, ka, iestudējot formas ziņā līdzīgus darbus gan valsts, gan neatkarīgajā teātrī, pamazām sāk izplūst viņa paša skaidri novilktās robežas, kādi darbi būtu piemērotāki katrai videi un auditorijai. "Man šķiet, ka projekts Šengenas zonas spožums un posts mums radīja sajūtu, ka varam spert solīti uz priekšu drošāk, skatītājiem viss ir saprotams," par svaigām vēsmām Nacionālajā teātrī saka Valters Sīlis. "Tajā pašā laikā man ir svarīgi, ka ir Ģertrūdes ielas teātris un Dirty Deal Teatro, kur ir cits cilvēku loks, cita telpa, kas iedod citus nosacījumus."
Prāts
Nacionālajā teātrī
22., 25., 28.IV plkst. 18.30, 5., 27.V plkst. 18.30
Biļetes Biļešu paradīzes tīklā EUR 15