Liepājas teātrim meklē jaunu direktoru, līdzšinējo neinformējot

Pretendentu pieteikšanās noslēgsies 31.oktobrī, bet jau otrdienas priekšpusdienā uz vietu bija pieteikušies pieci interesenti.Bez dzelzs nerviem Par sāgas aizsākumu var uzskatīt 11.septembri, kad I.Lūsis iesniedza atlūgumu. Apdomājies pēc Liepājas teātra padomes sēdes 23.oktobrī direktors, kurš ir arī valdes loceklis, iesniegumu paņēma atpakaļ. Tā kā Liepājas teātris ir pašvaldības SIA, kurā valdes locekli ieceļ un atceļ ar teātra valdes lēmumu, iesniegumam nav juridiska spēka, vien informatīvs raksturs. Liepājas Kultūras pārvalde izlēma konkursu tomēr izsludināt. "11.septembrī iesniedzu atlūgumu. Pēc tam apdomājos — solis man pašam liekas pārsteidzīgs, egoistisks. Kolektīva atbalsts lika padomāt, ka nav tik traki, kā vienu brīdi likās. Uzņēmuma vadītājam droši vien būtu jābūt bezemociju cilvēkam, bet tas, ka esmu atlūgumu tomēr paņēmis atpakaļ, parāda, kur ir mana sirds — pie teātra," saka I.Lūsis. Uz jautājumu, kāpēc atlūgums vispār rakstīts, viņš atbild izvairīgi: "Tas bija saistīts ar pagrūtu brīdi personiskajā dzīvē, apstākļi sakrita." Kā liecina neoficiāla informācija, I.Lūsi līdz atlūguma iesniegšanai novedusi ārpuskārtas pārbaude Liepājas teātrī, kuras laikā pārkāpumi gan nav atklāti, tomēr uz teātra vadību izdarīts spiediens. To, ka pārbaude teātrī bija, nenoliedz L.Vīksna, norādot: "Loģiski, ka pēc pusgada tiek palūgti finansiālie rādītāji, lai konstatētu kāda ir situācija." Uz jautājumu, kāda tad ir šī brīža finansiālā situācija Liepājas teātrī, L.Vīksna atbild: "Slikta nav, bet tik rožaina, kā ar tādiem ienākumiem varētu būt, arī ne." Kā norāda I.Lūsis, teātra finanses nav iemesls, kādēļ viņš apsvēris amata atstāšanu. "Man ir zvērinātu revidentu slēdziens, ka nekādi pārkāpumi nav izdarīti. Teātrim finansiāli klājas arvien labāk, kaut valstī ir krīze." Par to, ka teātra attīstībā vērojamas pozitīvas tendences, liecina arī teātra darbinieku 23.oktobrī parakstītajā vēstulē minētais — Liepājas teātris, kas 2006.gadu beidza ar Ls 11 792 lieliem zaudējumiem, pērno gadu noslēdza ar Ls 2307 peļņu un arī šo plāno pabeigt bez zaudējumiem. Vēstulē kolektīvs izsaka atbalstu direktoram un lūdz Liepājas domei paskaidrot, kādēļ nepieciešams nomainīt direktoru. Aktieris un režisors I.Lūsis par Liepājas teātra direktoru strādā kopš 2006.gada, un teātris pēdējos divos gados jūtami atkopies no finansiālās un mākslinieciskās krīzes.Pēc krīzes Šogad, salīdzinot ar 2007.gadu, ievērojami uzlabojušies rezultatīvie rādītāji — pērn deviņos mēnešos teātrī notika 107 izrādes, šogad — 140. Pērn attiecīgajā laika periodā skatītāju skaits bija 29 237, šogad pieaudzis par aptuveni 50%, sasniedzot 39 040. Savukārt ieņēmumi par izrādēm vairāk nekā dubultojušies — Ls 99 000 vietā šogad teātris ieņēmis jau Ls 258 000. Tiek prognozēts, ka teātrim šajā sezonā izdosies palielināt arī pasākumu skaitu, kas nozīmētu papildu ienākumus. Divos gados I.Lūsis panācis, ka teātrī sakārtota ugunsdrošības sistēma, uzlaboti darba apstākļi un sociālās garantijas teātra darbiniekiem. Tā kā teātrim bijušas grūtības ar jaunu aktieru piesaisti, Klaipēdas universitātē šobrīd tiek gatavots 16 cilvēku kurss, kas pēc diviem gadiem, absolvējot augstskolu, strādās Liepājā. Šīs sezonas sākumā publiski izskanēja arī informācija, ka Liepājas teātrim tuvākā laikā varētu izdoties iegūt mazāku spēles telpu. Līdz šim Liepājas teātrī ir tikai Lielā zāle, kas nosaka repertuāra specializāciju uz lielās formas muzikāliem iestudējumiem. Mazā zāle ļautu vairāk eksperimentēt, lieki finansiāli neriskējot. Visbeidzot — aizgājušajās sezonās Liepājas teātris spilgti par sevi atgādinājis arī mākslinieciskā ziņā. Pēc ilgāka pārtraukuma teātris pērn un šogad nominēts intriģējošākajās nominācijās teātra balvām Spēlmaņu nakts jauniestudējumu skatē. Pērn uz balvu kategorijā Gada dramatiskā teātra izrāde pretendēja Rolanda Atkočūna iestudētā CV, bet kategorijā Gada izrāde pusaudžiem un bērniem — I.Lūša veidotā G.Landau Sniegbaltītes skola. Balvai kā gada režisors bija izvirzīts Rolands Atkočūns, bet nominācijā Gada aktieris balvu ieguva Egons Dombrovskis. Šajā Spēlmaņu naktī par balvām sacentīsies pēc D.Kunca romāna Nakts balsis I.Lūša veidotie Bērniņi (nominēta astoņās kategorijās, tai skaitā Gada dramatiskā teātra izrāde, Gada aktieris, Gada aktrise otrā plāna lomā un Gada debija), kā arī J.Lūsēna mūzika I.Lūša veidotajai melodrāmai Agrā rūsa (Gada muzikālā izrāde) un jaunā režisore Anita Sproģe (Gada spilgtākā debija). Uz jautājumu, vai iespējams, ka I.Lūsis darbu teātrī tomēr turpinās, L.Vīksna otrdien teica: "Grūti pateikt. Katrā ziņā, ja turpinās, tie būs pilnīgi citi noteikumi, uz kuriem viņam ļaus strādāt — tikai administratīvās un saimnieciskās lietas. Būs jāatsakās no režisora un aktiera darba." Vai šādiem nosacījumiem būtu gatavs piekrist, I.Lūsis otrdien atbildēt nevarēja, jo dzirdēja tos pirmo reizi. Tomēr uzsvēra, ka Latvijā nav vienīgais direktors, kas teātrī strādā māksliniecisku darbu, bez tam viņa iestudējumi finansiālus zaudējumus nav sagādājuši. Neoficiāli tiek pieļauts, ka pēkšņais konkurss ir izdevība Liepājas teātra vadītāja amatā iecelt domei tīkamāku cilvēku. Pretendentu personības līdz konkursa beigām netiks publiskotas, tomēr L.Vīksna norādīja, ka "nav pieteicies neviens no domes un pagaidām arī teātra".