***
Draudzenes gatavota glezniņa
Šo brīnišķīgo pašas gatavoto glezniņu, ko droši var nosaukt par mākslas darbu, pēc kādas pirmizrādes uzdāvināja mana labākā draudzene. Ikreiz, kad uz to paskatos, jūtu tādu siltumu sirdī un dvēselē! Jo tā nav pirkta, bet gan speciāli tieši man gatavota dāvana, kas apliecina cilvēka attieksmi pret mani. Vispār jau neslēpšu, ka draudzene mani mēdz lutināt un iepriecināt, bet šī viņas dāvana ir kas pavisam īpašs.
***
CD Nature Sounds
Disku, kurā skan viss — no vaļu balsīm zem ūdens līdz pat negaisa skaņām —, mēdzu klausīties, kad gribu relaksēties. Dažkārt pietiek ar piecpadsmit minūtēm, kad jau esmu iedvesmojusies un atpūtusies. Protams, nemēdzu šo albumu klausīties tik ilgi, kamēr atslēdzos, — tas jau būtu mazliet par traku! (Smejas.) Es to labprāt klausos tad, kad netieku ārā pastaigāties, piemēram, vakaros, kad esmu atgriezusies no smagas izrādes. Vispār tā iedarbību es varētu salīdzināt ar spa procedūru — ar atšķirību, ka tas ir spa dvēselei un prātam, nevis miesai.
***
Puantes
Par puantēm varētu teikt, ka tās vairāk nav mans iedvesmas avots, bet darbarīks — bez šiem speciālajiem apaviem es nevarētu nodejot tās izrādes, kurās man ļoti daudz jāstāv un jādejo uz pirkstgaliem. Kad viens puanšu pāris tuvojas mūža nobeigumam, ņemu nākamās, taču nav tā, ka pirmizrādēs man pilnīgi noteikti būtu nepieciešamas jaunas puantes. Ja zinu, ka pārāk daudz nebūs jādejo uz pirkstgaliem, labprāt velku jau ievalkātus apavus. Ir izrādes, piemēram, Tango Plus un Ceļojumi, kurās dejojam čībiņās.
Neizsmeļams iedvesmas avots ir izrāžu tērpi. Jau no rīta manā ģērbtuvē tiek nolikts tās izrādes tērps, kas būs jāvelk vakarā. Tā nu visu dienu skatos un iedvesmojos… (Smaida.)
***
Paulu Koelju grāmata
Kad gadās kāds brīvs brīdis, labprāt lasu grāmatas. Mana pēdējā laika aizraušanās uz Paulu Koelju un viņa apkopotie pasaules gudro aforismi. Nu jau, par spīti aizņemtībai, lielāko daļu grāmatas esmu izlasījusi un varu tikai apbrīnot, cik precīzi seno laiku gudrie ir novērtējuši dažnedažādas dzīves situācijas. Viens otrs viņu izteikums ļoti labi noder arī šīsdienas situācijā, un tad es labāk saprotu, ka nav vērts uztraukties par lietām, ko nevaram mainīt. Mums tās atliek tikai pārdzīvot.
***
Dēla Ņikitas zīmējums
Teikšu atklāti: mans vienpadsmitgadīgais dēls Ņikita pats ir īsts iedvesmas avots! Mani iedvesmo gan viņa izaugsme, gan tas, ko viņš dara — arī zīmē. Šo glezniņu, kurā Ņikita uzzīmējis ziedošu ābeli vai ķirsi — to īsti nevaru saprast —, turu piekārtu virs gultas un ieraugu katru rītu, kad pamostos. Tas dienai dod tādu enerģiju! Tagad gan Ņikita vairāk pievērsies māju zīmēšanai, jo apņēmies kļūt par arhitektu.