Studiju gados aizrāvies ar amatierteātri, izmēģinājis pirmos režijas spēkus _Old Vic_ teātrī un neilgi pastrādājis BBC par radioteātra režisoru, 1956. gadā jaunais entuziasts Pēters atgriežas dzimtenē un uzsāk darbu teātrī – Ulmē, vālāk Brēmenē. Viņa debija – Oskara Vailda _Salome_ izpelnās skandāla slavu un vācu kritikas ievērību.
Cadeks pieder tā dēvētajai "jauno dusmīgo" paaudzei, kuru teātra pasaulē vairāk pazīst ar britu sociākritiskās dramaturģijas uzplaukumu, savukārt Vācijā – ar jauno vilni vācu kinematogrāfā (taču tikai retais ņem vērā, ka visi slavenie jaunā viļņa kinorežisori, pasaulslavenos Raineru Verneru Fasbinderu, Aleksandru Klūgi, Folkeru Šlēndorfu ieskaitot, jaunībā karjeru sākuši tieši teātrī – kopā ar leģendārajiem "trim Pēteriem" - Pēteru Pāliču, Pēteru Šteinu un Pēteru Cadeku!).
Cadeks tiek dēvēts par režisoru-provokatoru, jo aktīvi lauzis klasikas iestudēšanas tradīcijas vācu valodā runājošo valstu teātros. Viņa 1957. gadā veiktais Žana Ženē lugas Balkons iestudējums jau sen ierakstīts XX gadsimta modernā teātra vēsturē, līdzās citām slavenākajām Cadeka klasikas interpretācijām, kuras krāšņojušas Vācijas. Šveices, Austrijas vadošos teātrus. Cadeks dažādos laika posmos kā mākslinieciskais vadītājs strādājis Ķelnes, Rietumberlīnes, Bohumas teātros. Viņa īpaša aizraušanās bija Čehova lugas (1973. gada Kaija Bohumā un 1996. gada Ivanovs un Ķiršu dārzs Vīnes Burgtheater ir hrestomātiskas vērtības).
Cadeks nav vairījies pieķerties arī Vācijā kutelīgajai ebreju izdzīvošanas un holokausta tēmai, kurai vēl 2007. gadā tika veltīta izrāde Venēcijas tirgonis (šo kontraversālo Šekspīra lugu iestudējis piecas reizes Brēmenē, Bohumā, Hamburgā, Berlīnē, Vīnē). Izcilas lomas kā savas karjeras virsotnes Cadeka režijās ieguvušas virkne lielisku vācu aktrišu – Juta Lampe, Angela Vinklere, Jūlija Jenča, Barbara Zukova un Eva Matesa, - patiesībā, krāšņākais vācu dramatisko aktrišu zieds. 2009. gadā Cīrihes Schauspielhaus notika pēdējā Cadeka režisētās lugas, Bernarda Šova Majors Barbara, pirmizrāde.
2007. gadā Pēteram Cadekam tika piešķirta prestižā Eiropas teātra balva, taču režisors to nesaņēma (tāpat kā 60 000 eiro naudas prēmiju), jo ignorēja prēmijas piešķīrēju prasību personīgi ierasties balvu saņemt.
Nelīdzēja pat sašutušās Cadeka aktrises Angelas Vinkleres (Oze Cadeka Pēra Ginta iestudējumā, kuras sākumu mēs, skatītāji, gaidījām Salonikos, prēmijas pasniegšanas pilsētā) nolasītā režisora vēstule, kurā viņš paskaidro savas atbūtnes iemelsu – darbu pie Karaļa Līra pirmizrādes gatavošanas Berlīnē. Toties Cadeks septiņas reizes ir nosaukts par vācu valodā runājošo valstu (Vācijas, Austrijas, Šveices) gada labāko izrāžu autors pēc ietekmīgā žurnāla Theater Heute ik gadu rīkotās šo zemju teātru profesionāļu-kritiķu aptaujas.