Pieminekli baleta māksliniekam Mārim Liepam cer atklāt nākamgad

Saulītis, konkursā var piedalīties Latvijas Republikā vai ārvalstīs reģistrētas juridiskas personas vai pilnsabiedrības, kā arī fiziskas personas. Projekta mērķis ir iegūt kvalitatīvi augstvērtīgus pieminekļa metus (arhitektoniski-tēlnieciskas idejas) ieceres „Piemineklis baleta māksliniekam Mārim Liepam” īstenošanai, piedāvājot vizuālo risinājumu teritorijas plānā noteiktajā vietā starp Latvijas Nacionālo operu un pilsētas kanālu. Piedāvājumi konkursam jāiesniedz līdz 2011.gada 10.janvārim Kultūras ministrijā. Konkursantu darbus vērtēs žūrija, kuras sastāvā būs LR Kultūras ministre Sarmīte Ēlerte, Andris Kronbergs, Juris Dambis, Andris Cinis, Jānis Dripe, Ojārs Spārītis, Borisa un Ināras Teterevu fonda pārstāvis un norvēģu māksliniece Jorunna Sannesa (Jorunn Sannes), žurijas komisijas konsultanti – M.Liepa slabdarības fonda pārstāvji A. un I.Liepas. „Esmu pārliecināta, ka Māra Liepas spilgtā personība iedvesmos tēlniekus, un konkursā iesniegtās idejas būs tikpat radošas un vēsturē paliekošas kā izcilā baletdejotāja kultūrvēsturiskais mantojums. Tādā gadījumā viņa 75 gadu jubileja nākamgad būtu brīdis, kad galvaspilsētā atklātu paliekošu kultūrzīmi personībai, kas ietekmējusi ne tikai Latvijas, bet visas pasaules baletmākslas attīstību,” norāda kultūras ministre S. Ēlerte. A.Saulītis atgādināja, ka Māris Liepa ir viena no spožākajām 20.gadsimta baleta zvaigznēm. Viņa veiksmes un panākumu avots bija unikāls talants, milzīgas darba spējas un neizsīkstošs profesionālais fanātisms. Nākamā gada 27.jūlijā Māris Liepa būtu svinējis savu 75 gadu jubileju. Māris Liepa ir dzimis Rīgā, bet 20 gadu vecumā pamet Latviju, lai pievienotos vispirms Staņislavska un pēcāk Lielajam teātrim, paliekot Krievijā uz dzīvi. Savas karjeras pirmsākumos mākslinieks skolojās pie labākajiem baleta pedagogiem Rīgas Horeogrāfijas un Maskavas Horeogrāfijas skolās. Viņa repertuārā ir vairāki desmiti lomu, kas veido plašu spektru no „Gulbju ezera” līdz „Spartakam”. Viena no izcilākajām Māra Liepas lomām ir Krass baletā „Spartaks”. Pēc šīs lomas atveidošanas angļu kritiķi viņu nodēvē par baleta Lorensu Olivjē. Māris Liepa savulaik ir saņēmis ievērojamus apbalvojumus, kā apliecinājumu augstas kvalitātes sniegumam uz skatuves un ieguldījumam baleta mākslas attīstībā. Ar savu mākslinieciski augstvērtīgo darbību Māris Liepa ir veicis nozīmīgu ieguldījumu Rīgas kultūrvēsturiskās vides veidošanā un kvalitātes celšanā, tāpēc pelnījis pilsētas iedzīvotāju, viesu un baleta mākslas mīļotāju publisku atzinību. Nodomu protokols par pieminekļa izveidi tika parakstīts 2010.gada 24.augustā, klātesot Latvijas baleta leģendām, Māra Liepas skatuves partneriem, klasesbiedriem un Latvijas Nacionālā baleta vadošajiem solistiem. Dokumentu parakstīja projektā iesaistītās puses – kultūras ministrs Ints Dālderis, Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs, projekta mecenāti Boriss un Ināra Teterevi un mākslinieka dēls, M.Liepas Labdarības fonda vadītājs Andris Liepa.