Latvijas Dejas padome ir Kultūras ministrijas konsultatīva institūcija, kuras mērķis ir koordinēt sadarbību nozares attīstības stratēģiskajos jautājumos, nodrošināt informācijas apmaiņu starp valsts institūcijām, nevalstisko sektoru un nozares profesionāļiem. Šogad sadarbība jau tiek īstenota, dejas nozares pārstāvjiem piedaloties nozīmīgākā valsts kultūrpolitikas plānošanas dokumenta Radošā Latvija 2014-2020 tapšanā.
Padomē ir iekļauti pārstāvji no Latvijas Nacionālās operas baleta trupas, dažādu dejas žanru nevalstiskajām organizācijām, dejas profesionālās izglītības iestādēm, dejas kritiķi un horeogrāfi, kā arī no KM, Valsts kultūrkapitāla fonda Dejas un mūzikas nozares padomes. Latvijas Dejas padomes sastāvu apstiprināja kultūras ministre Žaneta Jaunzeme - Grende.
Padome sastāvā ir Latvijas Nacionālā baleta mākslinieciskais vadītājs Aivars Leimanis; Latvijas baleta un dejas ģildes valdes priekšsēdētāja Regīna Kaupuža; horeogrāfe, Indras Reinholdes kamerbalets mākslinieciskā vadītāja Indra Reinholde; horeogrāfe, Latvijas Kultūras akadēmijas Laikmetīgās dejas horeogrāfijas programmas vadītāja un profesore Olga Žitluhina; horeogrāfe, deju grupas Ritms mākslinieciskā vadītāja Elīna Breice; neatkarīgais horeogrāfs, dejotājs un pedagogs Dmitrijs Gaitjukevičs; horeogrāfs, deju pedagogs Agris Daņiļēvičs; dejas kritiķe Inta Balode; Latvijas Jaunā teātra institūta dejas programmas kuratore Laura Stašāne; horeogrāfe, Latvijas Profesionālās mūsdienu dejas horeogrāfu asociācijas biedre Sintija Siliņa; Latvijas Profesionālās mūsdienu dejas horeogrāfu asociācijas izpilddirektore Daiga Rutka; Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas prorektore Rita Spalva; Latvijas Kultūras akadēmijas asociētā profesore, Valsts Kultūrkapitāla fonda mūzikas un dejas nozares eksperte Gunta Bāliņa; Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Horeogrāfijas katedras vadītāja Zita Errsa; horeogrāfe, Latvijas Profesionālās baleta asociācijas prezidente Lita Beiris un KM Kultūrpolitikas departamenta Nozaru politikas nodaļas vecākais referents Juris Ļipuncovs.
Diskusijas un viedokļu apmaiņa par kultūras attīstības stratēģiju 2014. - 2012. gadam notika arī citās kultūras nozaru padomēs, kuras piedāvāja savu redzējumu par konkrēto nozaru attīstības stratēģiju. Pašlaik darbojas vairākas nozaru padomes, tostarp Nacionālā Arhitektūras padome, Latvijas Bibliotēku padome, Latvijas Dizaina padome, Latvijas Filmu padome, Latvijas Muzeju padome, Latvijas Literatūras un grāmatniecības padome, Latvijas Mūzikas padome, Latvijas Teātra padome, Latvijas Vizuālās mākslas padome un Arhīvu padome. Padomju ietvaros jau pagājušajā gadā tika uzsākts darbs pie nozaru stratēģijām (mūzika, vizuālā māksla, literatūra, teātris, deja, filmas, arhitektūra, dizains, muzeji, bibliotēkas, arhīvi un kultūras digitalizācija, kultūras pieminekļi, nemateriālais kultūras mantojums, kultūrizglītība), kas veido pamatu topošajam kultūrpolitikas plānošanas dokumentam.
Kā jau agrāk ziņots, Radošā Latvija 2014-2020 top, KM sadarbojoties ar Kultūras aliansi, kultūras nozaru padomēm un stratēģiju veidotājiem, iekļaujot nozīmīgākās kultūras nozaru vajadzības un attīstības virzienus.