Lomās Anta Aizupe, Aigars Apinis, Kārlis Krūmiņš, Kristaps Ķeselis. Šī izrāde ir balstīta uz patiesiem notikumiem, kas risinājās 2009. gada 1. maijā Bari Alai novērošanas postenī - šajā dienā notika uzbrukums, kurā dzīvību zaudēja divi karavīri no Latvijas. Lai radītu šī stāsta interpretāciju, izrādes veidotāji to ir uzbūvējuši no dažādu materiālu gabaliņiem. Starp viņu informācijas avotiem bijuši arī starptautiskās organizācijas WikiLeaks noplūdinātie dokumenti, kuros lasāma notikušās kaujas radiosakaru transkripcija.
Andrejs Jarovojs norāda, ka par šo karu ir pieejami ne vien pietiekami daudz dokumentālu, bet arī mākslas faktu: "Filmas, grāmatas - tas viss ir kā maize aktieriem un arī man pašam." Režisors akcentē, ka visi izrādes tēli ir izdomāti un jebkura sakritība ar reāliem cilvēkiem ir nejaušība. Runājot par savu atveidojamo tēlu, Kristaps Ķeselis atklāj, ka tā radīšanai nav izmantojis kādu konkrētu prototipu. "Es nezinu, vai to vispār varētu izdarīt - karavīrs ir ļoti distancēts, kad ar viņu runā, jo viņš stāsta tik, cik viņš drīkst stāstīt," savas tikšanās ar karavīriem ieskicē aktieris, kurš izrādē atveido varoni ar iesauku Jenots. "Mēs varam viņiem pietuvoties caur sevi, bet mēs viņus nevaram saprast līdz galam."
Morāle ēnā
Vienīgo sieviešu lomu izrādē Heavy Metal - feldšeri Rasu - spēlē Anta Aizupe. "No sākuma bija grūti, jo es nesapratu, kā lai veido savu tēlu - sievieti armijā," atceras aktrise, kura piebilst, ka par sievietēm armijā pieejamā informācija ir skopāka nekā vīriešu gadījumā. Lai atrisinātu šo uzdevumu, viņa sazinājusies ar vairākām sievietēm, ar kurām sarunājoties viņa nomierinājusies, jo sapratusi, ka viņas vienkārši dara savu darbu - tieši tāpat kā viņa dara savējo. "Tas ir viņu aicinājums," uzver Anta Aizupe, kura starp armiju un teātri velk vēl vienu paralēli. "Viņiem, tāpat kā mums, ir jābūt kā komandai, mēs jau sen nešķirojam - sieviete vai vīrietis -, mēs vienkārši ejam uz savu mērķi," uzsver aktrise, kura ir mainījusi savu attieksmi pret Latvijas starptautisko operāciju Afganistānā: "Es kādreiz nesapratu, kāpēc cilvēki iet karā."
"Ja tas notiktu tagad, es ietu piketā pret karaspēka ievešanu Afganistānā, tāpat kā es gāju piketā pret karaspēka ievešanu Ukrainā," stāsta Kārlis Krūmiņš, kurš izrādē atveido Viktoru. Kad pirms trīspadsmit gadiem sākās karš, viņš vēl mācījies vidusskolā un viņam neesot bijis nemazākās nojausmas, kas tur notiek. "Mēs braucam, lai parūpētos par savu drošību nākotnes ieguldījuma izpratnē," aktieris atgādina toreizējo argumentu par Latvijas armijas dalību starptautiskajā operācijā Afganistānā, kas vispārējā informācijas haosā sabiedrībai šķitis pieņemams un atstājis ēnā morālo jautājumu, vai to var darīt uz citu cilvēku dzīvību rēķina.
Nepārvaramā plaisa
"Laiku atpakaļ nepagriezīsi, taču atbildību par to "lipināt" klāt karavīriem ir neloģiski un necilvēcīgi," par pieņemto lēmumu teic Kārlis Krūmiņš, kurš personīgi pazīst karavīru, kurš dienējis Afganistānā. Izrādes tapšanas gaitā aktieris padziļinātāk iepazinies ar to pieredzi, ar ko ir spiesti saskarties karavīri, atgriežoties mājās. Izrādās, ne visi cilvēki viņus cienī un godā, gluži otrādi - cilvēki uzskata, ka karavīri brauc uz Afganistānu piepelnīties, nesaprot, ka karavīri nepieņem lēmumus, viņi dara savu darbu un aizstāv savu zemi, pat ja tas ir jādara šādā veidā, stiprinot Latvijas saites ar NATO. "Zākāt cilvēku, kurš ir gatavs atdot dzīvību par mūsu zemi, ir ļoti stulbi," piebilst aktieris.
Arī Andrejs Jarovojs norāda, ka izrādes tapšanas laikā daudz jauna uzzinājis par karavīru kā cilvēku, piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs, kur ir ļoti stingri standarti par drošību un noslēpumiem, karavīri stāsta daudz vairāk par to, ko ir pārdzīvojuši, nekā latvieši. Daļu atklātības var norakstīt uz propagandas mašīnas darbināšanu, bet daļu uz to, ka turienes sabiedrībai esot daudz lielāka izpratne par karavīru darbu. "Pie mums karavīri ir atrauti no sabiedrības," uzskata režisors. Līdzīgi domā Kārlis Krūmiņš: "Mēs nevaram mazināt šo plaisu, jo teātris nav nekāds pasaules lāpītājs, taču mēs varam taisīt izrādi par to, kas mums šķiet svarīgi."
Smagais metāls
10., 12. martā plkst. 19
Ģertrūdes ielas teātrī Ģertrūdes ielā 101 a.
Ieeja caur pagalmu. www.git.lv