"Kultūras ministrija ir izrādījusi pilnīgu neizpratni par kultūras vērtībām un sabiedrības pieprasījumu pēc kvalitatīvas teātra mākslas. Liedzot valsts līdzfinansējumu, ministrija iznīcina pirms diviem gadiem aizsākto "Teātra observatorijas" ideju, kas ļāva skatītājiem nevis būt pasīviem teātra vērotājiem, bet atrasties ciešā saskarē ar aktieriem, būt daļai no izrādēm," teikts teātra izplatītajā paziņojumā.
Režisore G.Poļiščuka ar asarām acīs stāstīja, ka, cīnoties par teātra pastāvēšanu, ir tikusies gan ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru, gan ar Ministru prezidenta biroja darbiniekiem, gan ar Finanšu ministrijas darbiniekiem, tikai panākt sarunu ar kultūras ministru Intu Dālderi neesot izdevies.
"Pagājušo vasaru, kad devos iestudēt izrādi Maskavā, Dālderis mani aicināja "neemigrēt" un solīja, ka valsts finansējums "Teātra observatorijai" būs arī šim gadam. Kad pēc četriem mēnešiem atgriezos Rīgā, noskaidrojās, ka finansējums teātrim ir pilnībā nogriezts," stāstīja Poļiščuka.
Pērn valsts dotācija "Teātra observatorijai" bija 100 000 latu, no kuriem 8000 latu tika samaksāti valstij nodokļos. Kopumā četros gados Kultūras ministrija ir ieguldījusi "Teātra observatorijas" izveidošanā 600 000 latu, kuri tagad sakarā ar teātra slēgšanu aizies bojā.
"Teātra observatorija" ir repertuāra, nevis projektu teātris, skaidroja Poļiščuka. Lai teātris darbotos, tā darbiniekiem jābūt teātrī katru dienu, tāpēc tas nevar dzīvot tikai no Valsts kultūrkapitāla fonda piešķīrumiem. Vairāku gadu laikā ar valsts atbalstu "Teātra observatorija" sapulcināja spēcīgu aktieru trupu, izveidoja repertuāru un mēnesī nospēlēja līdz pat 30 izrādēm. "Teātra observatorija" ir pārstāvējusi Latvijas teātra mākslu desmit starptautiskos festivālos.
Preses konferencē kultūras ministrs Dālderis tika salīdzināts gan ar Mihaila Bulgakova Šarikovu, "priekš kuriem vispār nav teātra", gan ar Staļinu, kurš mēdza izrēķināties ar nevēlamiem teātriem, dibinot to slēgšanai dažādas padomes. "Kultūras ministrija kā strauss iebāž galvu smiltīs un klusē," teica Poļiščuka. Režisori īpaši dziļi ir aizvainojis Kultūras ministrijas ierēdņu paziņojums: "Jūs esat privāts teātris, kam valsts finansējums nepienākas."
"Kāda velna pēc Dālderis stājās Tautas partijā, pēc tam izstājās no partijas, lai tikai saglabātu kultūras ministra amatu, ja viņš necīnās par kultūru," preses konferencē jautāja aktieris Andis Kvēps.
Protestējot pret šodienas kultūras politiku, Teātra Observatorija saviem skatītājiem ir sagatavojusi piemiņas koncertus, kas notiks šodien, 15.jūnijā, 16.jūnijā un 17.jūnijā. Tos vadīs Karīna Tatarinova, Indra Briķe, un koncertos būs redzams atskats teātra darbībā - teātra atklāšana, aktieru pārdomas un stāsti par iestudētajām izrādēm "Teātra observatorijā".
G.Poļiščukas "Teātra observatorijai", tāpat kā jebkurai citai nevalstiskai organizācijai, ir iespēja pretendēt uz valsts finansējuma saņemšanu, piedaloties Valsts kultūrkapitāla fonda projektu konkursos, aģentūrai LETA skaidroja kultūras ministrs Dālderis. Valsts budžeta dotāciju Kultūras ministrija šogad piešķīrusi prioritāri valsts dibinātiem teātriem atbilstoši Kultūras ministrijas izstrādātajai un ar Teātra padomi saskaņotajai dotācijas sadales kārtībai. Uz šādu vienotu kritēriju nepieciešamību teātru dotāciju sadales kārtībā norādījusi arī Valsts kontrole, kā arī šis jautājums ir diskutēts Ministru prezidenta birojā un Teātra padomes sēdēs.
Jāņem vērā, ka valsts budžeta finansējuma apmērs kultūrai un līdz ar to arī teātra nozarei pēdējo gadu laikā ir būtiski samazināts, teātru dotācijas kopsumma šogad salīdzinājumā ar pagājušo gadu samazināta gandrīz par miljonu latu. Patlaban gan teātri, gan citas kultūras iestādes pielāgo savu saimniecisko darbību, repertuāra politiku, personāla politiku, atalgojuma politiku un citus saimnieciskos rādītājus, lai varētu funkcionēt esošajā ekonomiskajā situācijā.
"Uzskatu, ka pusmiljona latu lielā dotācija, ko šo četru gadu laikā kopš darbības uzsākšanas "Teātra observatorija" ir saņēmusi no Kultūras ministrijas, ir pietiekami liela summa, lai teātris nostabilizētu savu saimniecisko darbību, ieietu Latvijas teātra mākslas apritē un nodrošinātu stabilus pamatus turpmākai attīstībai, tostarp arī izstrādājot stratēģiju finansējuma piesaistei, līdzīgi kā rīkojušies citi Latvijas nevalstiskie teātri," norāda kultūras ministrs.