"Patiesību sakot, man sanāk tāds dubultdarbs, jo abi ar kolēģi Ingrīdu Saulīti strādājam pie šīs pašas programmas Deju svētkiem 60 veidošanas lielajam koncertam Arēnā Rīga pirmajā Dziesmu svētku dienā — tūdaļ pēc gājiena," sirmais kungs atzīst un labprāt plaši stāsta gan par abiem gaidāmajiem koncertiem, gan piemin vienu otru ar svētkiem saistītu problēmu.
Viss zelta repertuārs
Jūrmalas koncertā piedalīsies septiņi deju kolektīvi no Rīgas, Jūrmalas un Jelgavas, skatītājiem piedāvājot Deju svētku tā saucamo zelta repertuāru. "Ir jau traki, ka koncerts notiek darbdienas vakarā. Taču ceram, ka skatītāju būs pietiekami, jo šī būtu laba iespēja Deju svētku programmu noskatīties tiem, kuri nedabūja biļetes uz lielajiem svētku koncertiem," uzskata Šteins, piebilstot — gan šajā, gan Arēnas Rīga koncertā būs skatāmas praktiski visas populārāko autoru populārākās dejas, sākot ar tādām, kas tapušas tālajā 1948.gadā. "Uzskaitījums varētu būt krietni garš, jo būs gan Gatves deja, gan Kreicburgas polka, gan daudzas citas skatītāju un dejotāju iemīļotas dejas."
Uldis Šteins ir pārliecināts — tam vajadzētu būt interesanti un iespaidīgi, jo īpaši tādēļ, ka dažas nepelnīti tikušas aizmirstas, turklāt ar katru gadu nāk klāt horeogrāfu veidotas jaunas dejas. Horeogrāfs arī sola, ka abi koncerti būs krietni gari — vismaz pāris stundu — un, protams, ļoti krāšņi. "Abi ar Ingrīdu Saulīti Arēnas koncertam būsim mākslinieciskie vadītāji, bet virsvadīšanu uzticēsim deju horeogrāfiem. Turklāt šajā koncertā pulcēsies labākie Latvijas deju kolektīvi — kopskaitā ap trīsdesmit.
Gaišā un tumšā puse
Kas cilvēkus piesaista dejošanai. Atbilde kabatā viņam nav jāmeklē, turklāt izrādās, ka faktori ir vairāki. "Tā noteikti ir tā kopābūšanas sajūta un labu emociju gūšana. Salīdzinājumam minēšu korus, lai gan nevienu negribu stādīt pāri otram. Piemēram, ja uz mēģinājumu atnāk trešdaļa koristu, kaut ko var padziedāt. Taču deju kolektīvam nepieciešams, lai uz mēģinājumu būtu visi vai gandrīz visi dejotāji." Šteins arī lepni stāsta, ka daudzajos gados, kopš viņš vada Rīgas Tehniskās universitātes deju ansambli Vektors, paguvuši saprecēties teju četrdesmit pāru, un nu jau uz mēģinājumiem nāk pirmo dejotāju bērni. "Vajadzētu, lai kāds sociologs uztaisa pētījumu, vai starp pašdarbniekiem — dziedātājiem, dejotājiem, teātra spēlētājiem un pūtējiem — ir atrodams kāds narkomāns vai noziedznieks," Uldis Šteins izklāsta savu ideju.
Sarunā neizbēgami nonākam arī pie problēmām. Pirmā — tā, ka cilvēkiem īsti nav kur skatīties deju koncertus. "Par š stadionu vispār nerunāsim — tas ir kauns visām valdībām," Uldis Šteins ir strikts. Par Arēnu viņš teic — labi, ka tur deju lielkoncertus var noskatīties vismaz desmit tūkstoši skatītāju, un ir pārliecināts, ka cilvēki biļetes izpirks arī uz koncerta ģenerālmēģinājumu. Gatavojoties svētkiem, viņš apciemojies lauku deju kolektīvus, tādēļ zina, ka cilvēki ir šokā par to, ka nav iespējams iegādāties biļetes uz svētkiem. "Tagad noskaņojums ir tāds: dejotāji sola atbraukt uz mēģinājumiem. Ja biļetes varēs dabūt, viss būs kārtībā. Ja ne, var gadīties visādi…"