Baiba Valante ir gudra un zinātkāra aktrise – tā par viņu saka režisors Felikss Deičs, pie kura viņa pēdējos gados nospēlējusi savas spilgtākās lomas. Viņa zina, kur meklēt materiālu lomai un kā atrasto izmantot, tāpēc tēli ir ar izteiksmīgām niansēm, vērīgi atrastām detaļām un skaidru vadlīniju.
Baiba Valante Valmieras teātrī ienāk 1972. gadā, tūlīt pēc tam, kad ir pabeigusi Jēkabpils vidusskolu, bet Konservatorijas Teātra fakultātē palikusi aiz strīpas. Pēteris Lūcis smukajā meitenē saskata teātrim vajadzīgu cilvēku: viņa sāk kā sufliere, tad nospēlē pa kādai sīkai lomiņai. Un tad jau viena pēc otras nāk jaukās, latviskās meičas – Emīlija A.Alunāna Sešos mazos bundzeniekos (1976), Marule V.Sauleskalna Meldermeitiņā (1980), bet pa vidu arī kaut kas nopietnāks – Pētera Lūča tēlotā Matiasa Klauzena vēlā mīla Inkena G. Hauptmaņa Pirms saules rieta (1977).
"Mana skola ir darbs pie Pētera Lūča," pamatoti saka Baiba Valante. Taču kādā brīdī Lūča skolas apzīmējums sāk arī traucēt, jo režisori neko tālāk par latviskiem "lauku raksturiem" Baibas iespējās nesaskata. Jauns posms Baibas Valantes darbā sākas līdz ar lomām Feliksa Deiča iestudējumos. Babakina no A. Čehova Ivanova (1997) atklāj ne vien sievietes vājumu, bet arī krampi, un par šo lomu Baiba Valante iegūst Latvijas teātra Gada balvu par labāko otrā plāna lomu.
Baibas Valantes jaunākā loma ir Lidija Ģ. Urbana ludziņā Visām pelēm garšo siers (2014). Pagājušajā vasarā teātrī TT Baiba Valante nospēlēja gruntīgu namamāti Veltu izrādē Latviešu kāzas. Saspēlē ar lauleni Jāni Jarānu radies vēl viens košs raksturs, un arī ar šo lomu viņa 17. aprīlī uz Valmieras teātra skatuves arī svinēs savu jubileju.