A.Žagara radošajā komandā ir vairāki domubiedri no Latvijas: kostīmus veido Kristīne Pasternaka, dramaturgs ir Johens Breiholcs, gaismu mākslinieks ir Rīgā labi zināmais Kevins Vin Džonss, savukārt scenogrāfiju veido jaunā vācu māksliniece Jūlija Muere, kura šā gada rudenī jau angažēta Drēzdenes “Semper” operā.
Iestudējuma muzikālais darbs rit Budapeštas operas galvenā diriģenta Janoša Kovāča un diriģenta Ištvana Dēneša vadībā.
«Mēģinājumi rit ļoti intensīvi, astoņas stundas dienā. Solisti ir lieliski dziedātāji un aktieri. Esam sajūsmā par pilsētas skaitumu un īpašo atmosfēru,» stāsta J.Breiholcs. Darbība risināsies 1910. — 1911.gadā, kad R.Štrauss rakstīja šo operu. Tāpēc scenogrāfija un kostīmi būs jūgendstilā.
“Gatavojam divus izpildītāju sastāvus, tāpēc darba ir ļoti daudz. Pašlaik man pārdomas un zināmas grūtības rada tas, ka Budapeštas operā mēs, izrādes veidotāju komanda, nevaram ietekmēt solistu izvēli, kuri dziedās pirmizrādē. Šajā teātrī ir jau iepriekš noteikts, kurš būs pirmais un kurš — otrais sastāvs. Taču manā skatījumā lomām piemērotāki, daudz talantīgāki un aktieriskāki spilgtāki ir tieši otrā sastāva izpildītāji, kuri pēc sava statusa vēl nav iekarojuši tādu atzinību un kuriem nav primadonnas vai premjera manieres sadzīvē,” Diena.lv stāstīja A.Žagars. Viņš arī atklāja, ka Budapeštā sastaptos jaunos opertalantus vēlētos iesaistīt arī Latvijas Nacionālās operas izrādēs. “Sadarbībai esmu noskatījis trīs ļoti talantīgus solistus: izcilo basu Gēzu Gaboru, mecosoprānu Viktoriju Mesteri un soprānu Jūliju Hoinoci.”
Kā teica A.Žagars, “Rožu kavalierī” visiem izpildītājiem jābūt izciliem aktieriem, jo daudz jāmanipulē starp dažādiem skatuves žanriem un ļoti daudz jāstrādā ar Vīnes vācu valodu – ar austriešu dialektu, kurš turklāt ir sociāli daudzslāņains. Tekstā ir daudz zemtekstu. "Ļoti bieži muzikāli izcilās operās teksts ir otršķirīgs un libreti ir ļoti vāji. Taču “Rožu kavalierī” ir ļoti daudz dialogu un monologu, kuriem ir liela nozīme. Šajā ziņā īpaši vērtīga ir mūsu dramaturga Johena Breiholca palīdzība,” stāsta A.Žagars.
A.Žagara komandas veidotais R.Štrausa “Rožu kavaliera” iestudējums top kā viens no astoņiem jauniestudējumiem Budapeštas operas 125.jubilejas sezonā. Budapeštas opera savā jubilejas sezonā skatītājiem piedāvā astoņas operas un baleta pirmizrādes, piecus iestudējumu atjaunojumus kopā 193 operas un 76 baleta izrādēs.
Sezonu krāšņo arī 12 Budapeštas filharmoniskā orķestra koncerti. A.Žagaram šis būs jau ceturtais iestudējums, kuru viņš veido ārzemēs. Līdz šim viņš veidojis pa jauniestudējumam “Novaja opera” teātrī Maskavā (Dž.Verdi “Nabuko”), Erfurtes teātrī Vācijā (Ž.Masnē “Verters”) un Esenes “Aalto-Theater” (A.Borodina operu“Kņazs Igors”).
“Rožu kavaliera” pirmizrādei 20.martā Budapeštas valsts operā sekos izrādes 21., 26., 28.martā, kā arī 4., 11, 20. un 25.aprīlī.