Mazāk ir to, kuri zina – Ivars ir slavenā režisora Alvja Hermaņa vidējais brālis (pastarītis Jānis ir ekonomists). Ivars zina vairākas svešvalodas, arī spāņu, un ir meistars ar zelta rokām – būvējis scenogrāfiskās iekārtas JRT, remontējis dzīvokļus un izgatavojis vairākas autentiskas viduslaiku mūzikas instrumenta lautas kopijas. Oficiāli Ivars Hermanis patlaban studē Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Etnomuzikoloģijas programmā un pirmo reizi kā mūziķis piedalīsies Dziesmu svētkos. Tautas mūzikas dižkoncertā Raksti 2. jūlijā Ķīpsalā viņš pārsteigs publiku spēlējam muzikālu brīnumu – rata liru.
Taujāts, kad, kur un kā atklājis šo reto instrumentu, Ivars pavisam bez jokiem atbild: "Nosapņoju. Pirms pāris gadiem veicu neparastu atklājumu – viens no senākajiem Eiropas izcelsmes instrumentiem – rata lira – mūsdienu mūzikas pasaulē ir gandrīz nepazīstams. Kaut savā turpat desmit gadsimtus ilgajā vēsturē rata lira skanējusi gan karaļu galmos un baznīcās, gan lauku dančos un krogos, to apmīļojuši trubadūri, mūki un arī lauku muzikanti. Otrreiz instrumentu atklāju, būvējot to pats savām rokām visu pagājušo vasaru ar Kultūrkapitāla fonda laipnu atbalstu." Kā Ivars aprakstītu rata liras skaņu un iespaidu, kādu tā rada? "Katrs mūzikas instruments ir kā dzīva būtne ar savu raksturu un niķiem. Rata liras unikālās konstrukcijas īpatnība ir "bezgalīgais lociņš" – ar roku griežams koka disks. Tā radītajām skaņām – melodijai plus burdonam – piemīt īpatnēja, pārlaicīga "smaka"." Uz dziļdomīgo jautājumu, ko vispār ar cilvēkiem un dzīvi iespēj izdarīt mūziķis, Ivars Hermanis šķietami atjoko: "Mūziķis jau arī tikai cilvēks vien ir, bet mūzika gan vieniem, gan otriem dod iespēju ceļot laikā, telpā un, ļoti iespējams, arī citās dimensijās."