Spāņu dzejnieka vārdiņi, protams, nav nekāds mierinājums – īpaši, ja domājam par tik kutelīgu tēmu kā Latvijas cilvēki politikā.
Kādēļ viņi izvēlas tur
būt? Kādēļ nolemj „iesaistīties”?
Atbildes variējas - no
abstraktiem
politiskās klasikas izteicieniem „bes kurš cits, ja ne es un
kad tad, ja ne tagad?” vai „es vēlos mainīt valsti uz labāku”
(kurš nevēlas?) līdz „es vienkārši gribu būt tuvāk valsts
naudas silej” (ko tik drosmīgu gan šeit neviens nav paziņojis,
bet tas taču neizslēdz iespēju, ka nav padomājis...)
Nedēļas nogalē dažos progresīvajos Krievijas informācijas līdzekļos parādījās ziņa par kārtējo „uzbrukumu demokrātijai”. Proti – Maskavā ir saplosīti žurnāla Esquire reklāmas plakāti. Taču ne pati šī ziņa saistīja manu uzmanību, bet gan tas, kas slēpās „aiz ziņas”.
Un slēpās tur, lūk, kas
-
Talantīgais žurnālists Andrejs Lošaks ir sagatavojis interviju kopu ar dažādiem kultūras, mākslas un šovbiznesa cilvēkiem ar nolūku noskaidrot pavisam vienkāršu jautājumu – KĀDĒĻ JŪS IESTĀJĀTIES PARTIJĀ JEĢINAJA ROSSIJA/VIENOTĀ KRIEVIJA?
Atbildes meklējiet šeit (tās gan lasāmas krievu valodā):
Un, lūdzu, tikai nesakiet,
ka tam (kas tur redzams un lasāms) nav nekāda sakara ar Latviju.
Protams, mani arī uzjautrināja
raksta formālais „iepakojums” – lieliskā