Atlaists

Starp citu, par kuru kursu iet runa? "Kritiskā domāšana" ir vēl joprojām. Arī "dzīvnieku - cilvēku attiecības" tiek lasītas, vismaz kā C daļa.

paldies,ka ir kāds ,kas runā par šo tēmu!

starp citu, Arti, Tas kurss, ko tu pasniedzi, bija kapitāls. Labākā, interesantākā pieredze visā augstskolas laikā. Bez šī kursa programmas kvalitāte viennozīmīgi cieš.

Nu, nezinu, es tikko uzzinaaju, ka būs jāšķiras no sava darba, kurš man ne īpaši patika. strādāju tikai tādēļ, lai būtu par ko dzīvot. tagad jūtos brīva. kā pirms leciena no tramplīna - bail. bet interesanti - kas tagad būs? Un būs labi. Agrāk vai vēlāk, tam es ticu.

Spācīgāks šī paša žanra paraugs ir tagad jau visiem zināmā Nila Saksa pastāsts par neuzņemšanu Kultūras Akadēmijas maģistratūrā, lasāms tajā pat emuārā, kur vēstuļromāns par dziesminieku - daudz jaudīgāk, nekā šitie - "es pats esmu bijis ļoti tuvu šādai situācijai, ļoti labi varu iedomāties, kā tas ir, bet pats, ziniet, atlaists neesmu".

Kestnera Fabiāns - ak, Dievs, kur tas laiks, kad lasīju, bet kaut kas ļoti palicis atmiņā, gan tikai sajūtu, ne satura līmenī :)

Nu, mūsu "darba vienību" atlaida, mums to vispār nepasakot. Par kaut kādiem paldies pat nerunāsim. Par to, ka mūsu sniegtais pakalpojums/darbs vairs nebūs vajadzīgs, jo kompānijai vairs nav naudas, uzzinājām no reklāmas daļas. Tad jautājām vienam no "mazajiem" priekšniekiem, kur;š atbildēja, ka laikam, tā izskatās utt. Un tad, kādu dienu, personāla priekšniece mums priekšā nolika papīra lapu ar vienošanās tekstu - mums izmaksā tik un tik (mēneša kompensāciju) un mēs no nākamās dienas kompānijā vairs nestrādājam. Viss. Neviens ne vārda un ne zilbi par 6 kopīgi nostrādātajiem gadiem. Starp citu, latviešu uzņēmums.

"...ir vēl viena darba devēju problēma - neatlaišana." --------------------------------------------- To nevar gluzhi saukt par probleemu. Atlaizhot cilveeku, ilgterminjaa tie ir zaudeejumi gan sabiedriibai, valstij, sociaalajam budzhetam gan firmai. Cilveeks pazaudeejot darbu piedziivo moraalu satraicinaajumu un, pats svariigaakais, nestraadaajot zaudee kvalifikaaciju. Taadeelj gan vinjam, gan nozarei ir labaak, ja vinjsh paliek apritee. Arii firmai tas ir izdeviigaak, jo kad uzlabojas situaacija, tad nav jaateeree laiks un resursi jauna darbinieka atrasahnai, apmaaciibai, paarbaudiishanai. Taapat ir svariigi, ka visi paarciesh gruutiibas solidaari, nevis kaads dziivo ar to pashu algu, bet cits nonaak uz ielas ar visaam no taa izrietoshajaam sekaam. Jo, Luiize, redzi .... shodien vinjsh, riitdien .... varbuut Tu. To nekad nevar zinaat.

Man nav bijusi šāda pieredze, tomēr no sarunām ar paziņām novēroju, ka ir vēl viena darba devēju problēma - neatlaišana. Cilvēki nespēj uzņemties atbildību un tamdēļ labāk samazina visiem alga, nekā veic auditu un atlaiž cilvēkus vai samazina to atalgojamā darba apjomu.

Hans Fallada - "Kleiner Mann - was nun?" Ir tāda grāmata. Vēl ir Erich Kästner "Fabian". Ir gadījies atlaist, ir gadījies būt pašam atlaistam. Ir gadījies dienām ilgi iet un neaiziet uz bezdarbnieku rēgistrācijas kantori. Jo neērti. Ir gadījies saņemt atteikumu jaunai darba vietai. Ir gadījies zaudēt bezdarbienka pabalstu tādēļ, ka kāda nepateikta, nenoskaidrota formalitāte palaista garām. Ir gadījies domāt, ka samaksāt nākošo kredīta maksājumu, kā vispār nopirkt ēst sev un bērnam. Iet ar kājām, jo nesanāk transporta biļetei. Ir gadījies sev jautāt - kam Tu vispār esi vajadzīgs? Vai no Tevis vispār ir jēga? Ir gadījies piedzīvot nodevību no labiem draugiem, jo viņiem ir jāsargā sevi pašu no līdzīga likteņa un palīdzīgu roku, tur kur to vismazāk varēji iedomāties. Šis ir laiks, kad vislabāk vari novērtēt draudzību un saprast cik tā mēdz būt ... konvertējama reālā, pragmatiskā labumā. Tas ir laiks, kad saproti cik agrākais liekais lepnums un iedomība var izrādīties par īpaši sāpīgu bumerangu. Vispār Latvijā sāk nelabi smirdēt pēc sociālā darvinisma. Tā ir. Un tā būs. Krīze vārguļus gūstā neņem.

Protams, šobrīd aktuālas ir atlaišanas sliktā ekonomikas stāvkļa dēļ un tiek atlaisti cilvēki, kuri labi un godīgi dara savu darbu, kas protams ir ļoti netaisnīgi. Bet piebilst gribēju par citu bieži sastopamu situāciju - cilvēkiem kuri sistemātiski nepilda savus darba pienākumus, kuriem aizrāda, izsaka piezīmes un rājienus, bet atlaisti viņi tik un tā brīnītos kāpēc. Piemēram kaut vai tāds glumjš Izglītibas min. sekretāriņš Gruškevis, kurš nu nekādi nevar saprast, ka gadiem darījis savu darbu tik nožēlojamā līmenī, ka, nebūdams TP ieliktenis, jau sen būtu atlaists.