Dombrovskis: Kultūras ministrei ar nozares pārstāvjiem jāveido dialogs

ko grende paveikusi? rībena ļoti pareizi norāda - vienā naktī noņēma finansējumu mūzikas skolām un Dziesmu svētkiem, kas tā arī nav atjaunots. pats par sevi daiļrunīgs ir grendes pašreizējais konflikts ar radošajām savienībām. iespējamas korupcijas pazīmes ministres darījumos ar personīgo nekustamo īpašumu. vienīgais "veikums"- ieguldīti miljoni ēģiptes piramīdu celtniecībā, jo celtniecība vēl aizvien ļauj ērti zagt. kur tad te ir tās nacionālās vērtības kultūrā, ko grende stutētu? vienīgais, ko no viņas var saprast - grende neapmierināta, ka rakstnieki slikti raksta... varbūt vajag radošo darbību strikti reglamentēt: no rīta visus rakstniekus ik dienas sapulcināt tādā kā klases telpā, izdalīt kādas astoņas baltas lapas, nodiktēt katram rakstniekam sacerējumu tematus, internetā publicēt samaksas cenrādi atkarībā no žanra un stāža, prēmijas par kvantumu un izslaukumiem... īsi sakot, neredzu no šitās kolhoznieces ministrēšanas ne nacionālu, ne kulturālu labumu

Kultūras nozarē arī vadošajiem 'darbiniekiem vajag rotēt...Tas nav normāli, ka aģentūras direktors vienpersoniski lemj par darbinieku algām, līdzekļu izlietojumu pakalpojumiem, u.t.t.. Aģentūras vada cilvēki, kas nav piedalījušies nekādos konkursos, ar novecojušu izglītību un darba metodēm.

rakstnieki: RAKSTA: lugas, kino scenārijus, romānus/blogromānus, stāstus, dzejoļus, reklāmas sloganus, politiķu runas, tekstus, tekstus vispār; sloganus un preču katalagU tekstus etc. apmaksā pasūtītājs. Lūdzu, pastāstiet, kurš apmaksās lugas vai romāna tapšanu? Vilis Lācis un Dostojevskis, daudzi citi, rakstīja romānus turpinājumos, to apmaksāja izdevējs un viņi ne tikai dzīvoja, bet pat labi dzīvoja. Kurš Latvijā šodien maksās par romāna rakstīšanu turpinājumos, ja kultūras preses ir iznīcināta, santām šmantām interesē vien pliekani pastāstiņi par mīlu, un nav neviena izdevuma, izņemot Latvijas avīzi, kas reizi nedēļā publicētu literatūru?

di-di-alogs-di-di-alogs-di-di-logs-di-di-pats-lohs

Re, kādi svaigi vārdi par tik lielām kulturālām sāpēm! pauduši lielu neapmierinātību komunikācijas stratēģija ar kultūras sektora pārstāvjiem konkrēti mehānismi radošo industriju attīstībai starpnozaru griezumā stratēģija un konkrēti instrumenti tādos vārdos nav nekādas nozīmes. LETAs anestēzija.

paņemt naudīgus konsultantus aizdevējus, kopā pasabotēt, apkraut galdu ar mapītēm, vēlreiz pasabotēt, parīt, ielekt gultiņā un zem segas rakstīt, rakstīt un vēlreiz rakstīt!

Manuprāt kultūras definīcija ir jāpārskata, jo tas ko daži censoņi joprojām vēl uzskata par kultūru - vai nu vairs nav kultūra vai arī ir tā nepieciešama ļoti šauram ļaužu lokam. Šādu situāciju var salīdzināt ar zinātni, kur tiek piešķirta nauda kāda jautājuma pētīšanai nemaz neapzinoties vai gala rezultātā kaut kas maz tiks izpētīts un ja arī tiks atrasts kāds pierādījums, vai tas maz sabiedrībai vispār būs vajadzīgs. Rodas jaunas kultūras formas, vecās izzūd. Šeit mums visiem ir jātur acis vaļā. Pēdējo gadu laikā ir saradušies tik daudz blogeru, kas raksta ļoti daudz un pamatīgi. Viņi to dara pa velti, citi iemācās saņemt par to naudu, citi saņem saņem personisku gandarījuma no uzrakstītā. Kāpēc, pie velna, šobrīd nabaga Latvijā ir jāsubsidē kāds speciāls rakstnieks, ja šobrīd raksta un lasa tikpat kā visa jaunā paaudze un problēmas šajā nodarbē nebūt nav pamanāmas, kā dažiem gribētos to uzmālēt. Šobrīd ir ļoti daudz profesiju, kuras vēsture aizslauka mēslainē, gribam mēs to atzīt vai negribam. Un kultūras nozarē šādu profesiju ir tik pat daudz cik eksaktajās sfērās - ražošanā un pakalpojumu sniegšanā. Tāpēc sākam diskutēt par jēgu un atdevi ikvienam latam, kuru mēs izdodam kādam kultūras projektam. Latvija nevar atļauties eksperimentēt vai uzturēt aristokrātiskos mākslas veidus ja mums pašiem nav aristokrātu, kas tos bauda vai vismaz noziedo tiem savu vecvecāku sakrāto īpašumu.

ilgstoši KD diskusijās tika gatavota akcija, lai par katru cenu panāktu finansējuma palielināšanu. Literātu aktivitātes šajās diskusijās liecināja par agresivitāti, acīmredzot darba grupas vadītāja sarunās ar ministri turpināja un gāja tieši šo ceļu. Ļoti žēl. Šķiet, ka I.Strukai arī būtu jāuzņemas atbildība, lai dialogs veidotos.

neatceros, kad kāds ministrs pēdējo 10 gadu laikā būtu bijis mūsu darbā vietā- kāds tur dialogs.... vismazāk tie ir rēķinājušies ar darbinieku domām- kas bieži atšķiras no administrācijas un citu vadošo darbinieku viedokļa, kas pauž pretēju informāciju KM. Pilnīgs marasms valda KM pakļautajās institūcijās, jo daudzviet tās vada neprofesionāli cilvēki, kas pieņemti darbā bez konkursa, vai konkurss bijis formāls, ko vērtē tādi paši neprofesionāļi, tas ir iespējams, jo statūti to pieļauj!

"...Pēc lielā satraukuma pārņemtās dienas beidzot pienāca vakars. Neviens joprojām nezināja, ko dara Galvenās kultūras preču bodes bodniece Zanetta. Iespējams, taisnība bija baumām par pārvēršanos melnajā runcī Nīlzirgēvičā, kas ļāva viņai netraucēti klejot pa dažādām kultūras cilvēku pārņemtajām kafejnīcām, restorācijām un cita veida dzertuvēm un klusām nolādēt vienu skribentu un režisoru pēc otra (lāsts izpaudās pēkšņā radošumspējas zudumā uz vairākiem mēnešiem). Tikmēr lielās rātes pelēkajā pilī uz pilsētas galvenās ielas pats galvenais Lācītis domīgs sēdēja savā sarkankoka kabinetā rēnās pavasara saules apspīdēts. Nedaudz saviebtā seja un piemiegtās acis liecināja, ka viņam atkal sāp galva. Un bija jānodarbojas ar jautājumu vai atlaist bodnieci Zanettu no darba vai arī nē. Lācītis sēdēja, iegrimis dziļās domās un nemaz nemanīja, ka pie viņa klusām ir ienācis bijušais pilsētas Bijušais Simbols līdz pēdējām rātes priekšstāvju vēlēšanām. "Nu, vai esat izlēmuši, kuru ziedot kārtējā tautas uzplaukuma vārdā - to neskaidri žestikulējošo un murminošo, visus vēl atlikušos skolmeistarus aizbaidījušo Mīli vai arī tomēr mūsu tik stalto kultūras bodniecīti?", jautāja Lācītis. "Esam apspriedušies un mūsu lēmums - jāziedo tautas dusmu apmierināšanai tā bodniece!", cieti noteica par Lācīti vismaz pusmetru augstākais Bijušas Simbols. "Kā, tas Mīlis jau visiem apnicis, vecāki bērnus katru vakaru ar viņu baida, bet jūs gribat nežēlīgi ziedot cilvēku, kas tikai ir iemācījies mehāniski atkārtot neveiksmīgu padomnieku sacīto! Vai tad tas ir kas ļauns?!". Tomēr Bijušais Simbols palika nelokāms - "Jāziedo ir tā bodniece!". Lācītis nobālēja, jo saprata, ka viņam priekšā stāv grūts lēmums - izpildot Simbola prasību, neviens vairs nezinās ko darīt ar to kultūras preču bodi, kurā viss bija tik neskaidrs, bieži valdīja zilganais un rozīgais un kas nemitīgi prasīja ēst un dzert... Tai brīdī atskanēja mobilā telefona zvans un, nospiežot atbildes podziņu, Lācīts izdzirdēja dīvaini aižņaugtu balsi, kas pēkšņi apkārt uznākušajā klusumā draudīgi čukstēja "Neaiztiec bodnieci, Lāci, vai dzirdi! Neaiztiec! Citādi būs tev Mades liktenis!"...."

Starp citu... vai Jūs zinat ar ko nodarbojas lielākais vairums Kultūras ministrijas pakļautībā esošo skolu absolventi? Un kā, Jūsuprāt saucas pēc tā NACA klasifikatora šīs prasmes? Vai darba tirgū vispār tas tiek pieprasīts? Vai tur ir arī kaut jel kādas tabulas cik tad īsti algai lielai jābūt? Pēc eMBīAi ir viss skaidrs, mazāk par 20 000 gadā šāds speciālists nemaksā, bet..... kā ar radošajiem? Arī tak maģistri, bakalauri, i pa kādam doktoram , docentam un profesoram. :) (atceraties peripetijas ar orķestrantu samaksām. Vemt gribas) Jūs tak saprotat,ka viena daļa brauc prom, otra-pāriet uz reklāmas jomu, trešie dzīvo no projektiem, piektie sēž bez darba sociālajam budžetam uz kakla . Ja jautājat, vai klapēt tās skolas ciet? Tak nē jau , tā mēs nekad nevienu ģēniju no Latvijas neredzēsim, bet.... daudzus tiešām supertalantīgos mēs morāli zaudējam. šoreiz beidzu :)

"No ministres tiek sagaidīts projekta Radošā Latvija skaidrojums un konkrēti mehānismi radošo industriju attīstībai starpnozaru griezumā, tāpat Kultūras alianses pārstāvjus interesē valsts kultūrpolitikas virziens, īstermiņa un ilgtermiņa mērķi un stratēģija un konkrēti instrumenti tās ieviešanai, kā arī no ministres ir vēlme dzirdēt valsts pasūtījuma jēdziena analīzi, skaidrojot pēdējā laika politiskās iniciatīvas, veidojot uz konkrētu saturu un tematiku vērstas komisijas." -------------------- man domāt,ka uz šiem jautājumiem nevar atbildēt :) Sevišķi pie tik mizerabliem līdzekļiem ar kādiem mēģina lielo caurumu piesegt. Un, ja tā padomā, kas tad būs,kad plāns sataisīts, bet izpildei līdzekļu nebūs? Es jau rakstīju par smieklīgajām radošajām industrijām. Prototipu pilni plaukti un katru stundu pa kādam top, galu galā arī šogad beigs bez valsts pasūtījuma vesela kaudze jauno kultūras lauka kopēju. LMA ,LKA,uttttt. Bet, kaut kā nemana,ka no tā var uztaisīt biznesu. Tas nav vēl jo vairāk Kultūras ministrijas kompetence. Radošie ir? Ir. Viņus ražo? Ražo. Izstādes, muzeji uz pilnu klapi strādā? Strādā. Teātri, biblenes, kino, uttt. Rosās? Rosās. Bet KUR TAD TĀ NAUDA, KAS LIELIEM APGRIEZIENIEM VAJADZĪGA? Pat to pieriebušos rakstnieku stāstu nevar uztaisīt par eksportējamu preci, ja tajā nav ieguldīts vismaz 20-300 tūkstoši. Interesanti gan, kur tie slavenie instrumenti? Kaut kā googlējot manāma virkne dīvainu projektu ar naudu apakšā - lauksaimniecība un bīstamu māju siltināšana, ā un vēl alternatīvā enerģija. Ik pa brīdim farmācijai lieli lomi, bet NEVIENAI radošās industrijas nozarei. N.E.V.I.E.N.A.I. Būtu jau labi,ja varētu nabaga ministri tajā vainot. Man domāt, ka stulbas galvas,kas nezin no kurienes rodas IKP sēž citur :)