Bez Raiņa, bet ar grāmatām
"Krīze? Nekādas krīzes!" Vēl pirms programmas izveidošanas norunājuši,
ka ar krīzi neaizbildināsies, Dzejas dienu 2009 veidotāji no
4.septembra interesentiem priekšā cels latviešu un ārzemju liriķu
darbus visā to daudzveidībā. Krīze kā iespēja gan ir klišeja, kas
ieguvusi visai ironisku pieskaņu, tomēr tiešām — krīze esot iespēja,
pārliecināta Dzejas dienu kuratore Inga Bodnarjuka. "Sliktāk nav, jo
dzejā vienmēr ir bijis slikti. Bet šogad jūt, ka dzejnieki paši vairāk
gatavi sadarboties. Jūt pašiniciatīvu, kura, piemēram, pērn, bija
zudusi. Un tas man liekas ļoti labi — izveidojas kodols, kas patiešām
grib strādāt. Tiek atrasti risinājumi, par kuriem iepriekš nekad nebūtu
iedomājušies." Šis esot arī laiks tradīciju laušanai.
Senas tradīcijas, jaunas
Vienu no būtiskākajām atšķirībām festivāla norisē šogad pamanīs pat
tie, kuri Dzejas dienu programmai neseko. Festivāla centrālais notikums
— dzejnieku apbalvošana un Dzejas dienu lasījumi pie Raiņa pieminekļa
Esplanādē — nenotiks. "Arī Dzejas dienās šogad atspoguļojas tas, kas
noticis ar grāmatām," saka I.Bodnarjuka. "Nebūs pirmo grāmatu autoru
pasākuma, vienkārši tāpēc, ka pirmo grāmatu nav. Dzejas dienu balvai
pieteiktas divas grāmatas… Tāpēc nebūs pasākuma pie Raiņa pieminekļa,
jo bez balvas tur nav ko darīt. Šogad nebūs naudas balvas, tikai gods
un ceļojošā balva — kāda dzejnieka Dzejas dienās jau saņemta un tālāk
nodota."
Citi tradicionālie dzejas pasākumi gan notiks. Būs gan klasiski dzejas
lasījumi, gan ceļojums ar dzejniekiem, gan grāmatu maiņas telts. Par šo
iniciatīvu Dzejas dienu organizētājiem īpašs prieks, jo par grāmatu
maiņas iespējām cilvēki interesējoties cauru gadu.
Būs arī ārvalstu viesi. "Viesu ir negaidīti daudz — septiņpadsmit
autoru, ļoti kolorītu. Sanācis tā, ka liela daļa šo dzejnieku ir kādā
valstī dzīvojoši citas nacionalitātes pārstāvji. Tas ir princips, ko
cenšos ievērot, — lai veidojas tēma. Mēs aicinām cilvēkus, ko mūsu
dzejnieki ir redzējuši festivālos, novērtējuši, bet ir svarīgi, lai
viņiem ir par ko runāt. Šogad runāsim par sociālo un kultūras
integrāciju. Katram māksliniekam par to ir atšķirīgas domas, un
veidojas diskusija, no kā, cerams, iegūs klausītāji."
Otrs iemesls, kādēļ viesi intriģē, — atšķirīgās dzejas formas un
pieredzes, ko viņi atveduši parādīt Rīgas klausītājiem. "No vienas
puses, Dzejas dienas ir jātaisa pietiekami dažādas, lai aptvertu pēc
iespējas plašāku auditoriju. Bet arī dzejnieki ir dažādi. Daži nāk un
saka — man ir gatava performance. Citi baidās tikties ar publiku.
Mēs gribam parādīt pēc iespējas plašāk to, kas notiek dzejas pasaulē.
Dzeja šodien nav tikai klasiskie dzejas lasījumi, tā savijas ar citām
kultūras formām — teātri, mūziku. Mums ir svarīgi saglabāt klasisku
lasījumu, jo, šķiet, latviešu dzejā tā saknes ir ļoti dziļas un
tradīcijas mēs grūti pārvaram, bet tas vienmēr atkarīgs no paša
dzejnieka — aizraus publiku vai neaizraus. Pie mums ko citu dara tikai
Orbīta. Tādēļ festivālā gribam parādīt, piemēram, lietuviešu dzejas
koncertu vai francūzieti no Korsikas salas, kas raksta pasakas dzejas
ritmā... Latvijā nekā tāda nav. Labi, ir dzejproza, bet... Francūziete
būtībā piedāvā teātra uzvedumu. Visas šīs dažādās formas samiksējas, un
katrs atrod sev savējo."
Ballīte
Lielākās grūtības Dzejas dienu organizēšanā saistoties ar skatītāju un
dzejnieku vēlmju saskaņošanu. Laiks mainījies, dzejnieku un dzejas loma
arī. Kas tad dzejniekiem šodien ir Dzejas dienas? "Lielai daļai —
ballīte, iespēja tikties un aprunāties. Mans novērojums — viņiem trūkst
kontakta. Agrāk viņi vairāk turējās kopā. Protams, laiks ir mainījies,
katram jārūpējas par ģimeni, darbu. Dzeja ir vairāk hobijs. Bet domāju,
ka... tas liek paskatīties uz lietām no cita rakursa. Varbūt tāpēc var
teikt, ka krīze ir iespēja. Jo tas tiešām ir laiks, kad apcerēt, kas
tad īsti ir svarīgi. Un mēs redzam, ka cilvēki vēlas klasiskas
vērtības, arī — mūsdienu klasiskās vērtības.
Prieku sagādā, ka ar katru gadu Dzejas dienās ir vairāk cilvēku no skolām. Nevis sadzīti, bet paši atnākuši. Jo interesē.
Dzejas dienas mainīs veidolu
Tradicionālās Dzejas dienas šogad starp senām un jaunām tradīcijām
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.